Liepājas muzejā atklāj iepriekš apslēptās 20. gadsimta sākuma vērtības

Pirms remonta atbrīvojot Liepājas muzeja ēku Kūrmājas prospektā 16/18 no mēbelēm un demontējot iebūvētu skapi, uz sienas atklājās jūgendstila sienas gleznojums. Lai arī līdz galam nepabeigts,  tas ir labi saglabājies un aizņem vismaz desmit kvadrātmetru lielu laukumu. Iespējams, ka gleznojums bijis apslēpts visu acīm kopš ēkas pirmsākumiem, raksta Liepājas pašvaldības portāls liepaja.lv.

Sienas gleznojums ir nepabeigts, kas liecina par to, ka sākotnējās ieceres pasūtītājam un īstenotājam ir mainījušās, un 20. gadsimta sākuma zīmējumu aizklājis iebūvēts skapis ar jūgendstila elementiem, kas pašlaik, remonta laikā, ir demontēts, bet vēlāk atgriezīsies gaitenī, kas vēsturiski veda uz vannas istabu.

Muzeja direktore Dace Kārkla kopā ar būvniekiem cer īstenot ideju par daļēju jaunatklātā sienas gleznojuma atsegšanu muzeja apmeklētāju acīm.

Turpinoties renovācijas darbiem pie muzeja administrācijas ēkas, zem betona blokiem atklātas arī greznas 20. gadsimta sākuma flīzes. Savulaik gruntsgabals, kur atrodas Liepājas muzeja administrācijas ēka, piederēja tirgotājam un dzirnavu īpašniekam Bērendam. Lepnā dzīvojamā māja gājusi bojā Otrā pasaules kara laikā, līdz mūsdienām ir saglabājusies saimniecības ēka, pie kuras tika atrastas flīzes.

Liepājas muzeja ēku komplekss Kūrmājas prospektā 16/18 ir slēgts kopš augusta sākuma. Visu šo laiku turpinājās muzeja fondu pārvietošana uz citām telpām, bet pašā ēkā sākušies siltināšanas un remonta darbi. Pēc remonta visu četru ēku fasādes būs atjaunotas un siltinātas. To krāsojums būs pelēkzaļš, tāds, kāds tas bijis savos pirmsākumos.

Remonta laikā tiks veikta inženiertīklu renovācija, kanalizācijas tīklu un sanitāro mezglu rekonstrukcija vai izbūve, logu un durvju restaurācija, apkures sistēmu nomaiņa, siltummezglu renovācija, vēdināšanas sistēmu izveide un virkne citu darbu.

Muzejniekus īpaši priecē paredzētais lielās izstāžu zāles remonts, kas ietver arī apgaismojuma rekonstrukciju. Kā zināms, muzeja izstāžu zāle ir lielākā Liepājā.

Muzeja galvenā ēka sākotnēji ir būvēta kā dzīvojamā māja Liepājas koktirgotājam Kacenelsonam. Ēkas metu vispirms pasūtīja Berlīnes arhitektam Ernstam fon Īnem, ko tālāk projektā izstrādāja arhitekts Pauls Makss Berči. Projekts pabeigts 1900. gada, bet ēka uzbūvēta laikā no 1900. gada līdz 1902. gadam.

No 1935. gada daļā ēkas ierīkoja muzeju un daļa ēkas bija apdzīvota, nedaudz vēlāk jau visā ēkā iekārtots muzejs. Kopš 2007. gada muzeja galvenā ēka un ratnīca ir iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.