Šogad gripa var atnākt agrāk
Epidemiologi lēš, ka jau šomēnes Latvijā varētu parādīties pirmie gripas slimnieki, kaut gan parasti gripas epidēmijas plašākie uzliesmojumi tiek novēroti no janvāra līdz martam.
Pašlaik Latvijā gan nav reģistrēts neviens gripas gadījums, bet Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) speciālisti prognozē, ka pirmie gripas gadījumi Latvijā varētu parādīties jau oktobrī vai novembrī. Jau divas nedēļas LIC var saņemt potes pret sezonālo gripu.
Arī slimnīcas nav ziņojušas par kādu hospitalizētu pacientu ar aizdomām par gripu, bet citās Eiropas valstīs ir apstiprināti tikai daži gripas gadījumi, sacījusi LIC epidemioloģe Raina Nikiforova.
Pēc Pasaules veselības organizācijas sniegtās informācijas, par saslimstību ar gripu un akūtām elpceļu infekcijām jau ziņojušas 23 Eiropas reģiona valstis. Gripas un akūto augšējo elpceļu infekciju aktivitāte ir ļoti zema, tomēr dažas valstis ziņojušas par nelielu saslimstības pieaugumu bērniem vecuma grupā līdz četriem gadiem.
Gripa ir aktuāla slimība katru gadu, taču saslimstības periods no gada uz gadu var mainīties. Lai arī ierastākais gripas laiks ir no janvāra sākuma līdz martam, 2010. gadā visaugstākie gripas saslimstības rādītāji bija novērojami novembrī un decembrī, kad tika fiksēti vidēji 537 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem. Ņemot vērā šādu saslimstības perioda svārstību, nav izslēgts, ka arī šogad gripa var aktivizēties gada nogalē.
Šī gada sākumā jau tika fiksēts gripas uzliesmojums, kad tas sasniedza 464 saslimšanas gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem, tomēr, ņemot vērā iepriekšējā gadā novēroto tendenci, var paredzēt, ka ar gripas uzliesmojumiem Latvijai var nākties rēķināties divas reizes gadā – gan tā sākumā, gan beigās.
„Iedzīvotājiem būtu laikus jāpadomā par vakcinēšanās iespējām. Imunitāte pēc vakcīnas iestājas septiņu dienu laikā, tādējādi pašlaik ir tas nosacītais brīdis, lai vakcinētos pirms sagaidāmā gripas aktivitātes perioda. Vakcinēties ir nepieciešams, jo gripa ir ļoti lipīga infekcijas slimība.
Gripas epidēmijas laikā saslimst 10 - 20 procenti no visiem iedzīvotājiem, savukārt katru gadu 250 - 500 tūkstoši cilvēku visā pasaulē mirst no šīs slimības.
Cirkulējošo vīrusu īpatsvars un to paveidi regulāri mainās, un PVO seko līdzi šīm izmaiņām, lai katru gadu izstrādātu jaunu vakcīnu. Īpaši augsta riska grupai, kurai būtu ieteicams vakcināciju veikt ik gadu, ir pieskaitāmi bērni un pieaugušie ar hroniskām slimībām - cukura diabētu, sirds slimībām, hroniskām plaušu slimībām, astmu, nieru darbības traucējumiem un citiem imūnsistēmas traucējumiem,” skaidro apdrošināšanas sabiedrības „Balta” Veselības produkta vadītāja Vita Bočkāne.
