"Vienotība" un ZRP piedāvā SC un NA atzīt, ka "okupācija bija, okupantu nav"

Dokumentā politiskajiem spēkiem tiek piedāvāts apņemties turpināt konsekventi īstenot 1918.gadā proklamētās Latvijas Republikas valstiskās nepārtrauktības doktrīnu, kas balstās 1922.gadā pieņemtajā Satversmē, 1990.gada 4.maija Deklarācijā "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" un Satversmes tiesas spriedumos, kuros atzīts PSRS veiktās agresijas, okupācijas un aneksijas prettiesiskums.

Tāpat tiek piedāvāts atzīt, ka šodien Latvijā dzīvojošie pilsoņi un nepilsoņi nav nedz juridiski, nedz morāli atbildīgi par Latvijas okupāciju un tās izraisītajām sekām. Likumā noteiktais Latvijas pilsoņu un nepilsoņu tiesiskais statuss netiktu pārskatīts, un nepilsoņu tiesību loks netiktu sašaurināts.

"Mēs uzskatām, ka Latvijas valsts pienākums ir nodrošināt ilgtspējīgu latviešu nācijas, valodas un kultūras pastāvēšanu cauri gadsimtiem. Valstij ir jāpiedalās Latvijas tautas kulturālās daudzveidības un mazākumtautību kultūru saglabāšanā. Latviešu valodai kā vienīgajai valsts un oficiālajai valodai ir jākļūst par visu iedzīvotāju sabiedriskās saziņas valodu, tās lietošana sabiedriskajā telpā ir jāpaplašina," norādīts dokumentā.

SC un nacionālā apvienībai tiek piedāvāts atzīt, ka totalitāro režīmu noziegumu sekas ir pārvaramas, ja šie noziegumi ir apzināti, nosodīti un iekļauti uz patiesiem faktiem balstītā saliedētā sociālajā atmiņā.

"Mēs uzskatām, ka Eiropas Savienības arvien ciešāka integrācija ir Latvijas un Eiropas izaugsmes un konkurētspējas priekšnoteikums. Visas mūsu rīcībpolitikas balstīsies uz stingras fiskālās atbildības, ilgtspējas un sociālās solidaritātes principiem," teikts priekšlikumu projektā.

Kā kopīgas vērtības iespējamās koalīcijas partneriem piedāvāts atzīt, ka "mūsu kopīgais mērķis ir Latvijas kā tiesiskas, eiropeiskas un nacionālas valsts attīstība, ilgtspējīga izaugsme, globālā konkurētspēja un saliedēta, pilsoniska un iekļaujoša sabiedrība".

ZRP un "Vienotība" vienojušās par šīm pamatnostādnēm un piedāvājušas šo dokumentu izskatīšanai SC un VL-TB/LNNK, kas pagaidām kategoriskus iebildumus nav paudušas, kaut arī pret atsevišķām lietām esot iebildumi.

Par partiju galīgajām atbildēm varētu tikt paziņots pēc šodienas ZRP un "Vienotības" divpusējās tikšanās.

ZRP premjera amata kandidāts Edmunds Sprūdžs atzinis, ka šis dokuments varētu kalpot par pamatu valdības deklarācijai.

Kā ziņots, sarunas par koalīcijas un jaunās valdības veidošanu nonākušas strupceļā, tomēr daži politiķi vēl nav atmetuši cerības, ka līdz pirmdienai varētu tikt sagatavots piedāvājums Valsts prezidentam Andrim Bērziņam.

Pagaidām gan nav atrasts neviens risinājums, kas apmierinātu visus sarunās iesaistītos politiskos spēkus - SC, ZRP, "Vienotību" un nacionālo apvienību. Par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iesaistīšanu pagaidām oficiāli netiek runāts.

ZRP un "Vienotība" divatā nevar izveidot koalīciju, jo tām ir tikai 42 mandāti. Savukārt abām partijām ir asas domstarpības, kuru piesaistīt kā trešo parteri, jo ZRP vēlas koalīcijā redzēt SC, bet "Vienotība" - nacionālo apvienību. Neveiksmi cietis arī "Vienotības" ierosinājums izveidot koalīciju no visiem četriem politiskajiem spēkiem, jo SC un VL-TB/LNNK ideoloģiskās atšķirības ir pārāk lielas, lai šīs partijas spētu sastrādāties. Tāpat pagaidām atbalstu nav guvis modelis "2+2", kurā ZRP un "Vienotība" veidotu mazākuma valdību, bet ar SC un nacionālo apvienību tiktu slēgti sadarbības līgumi.

Ja kāds no šiem politiskajiem spēkiem nepiekāpjas vai neatsakās no iepriekš noteiktajām "sarkanajām līnijām", tad iepriekš minētās kombinācijas izveidot nav iespējams. Piemēram, koalīciju būtu iespējams izveidot, ja ZRP atkāptos no vēlmes valdībā iesaistīt SC, "Vienotība" piekristu veidot valdību ar SC un bez VL-TB/LNNK, bet nacionālā apvienība pieļautu SC ministru darbošanos valdībā.

Patlaban Saeimas kuluāros tiek apsvērtas dažādas alternatīvas iespējas, kā panākt valdības ievēlēšanu. Piemēram, varētu tikt virzīta kāda mazākumvaldība, kurai daži citu frakciju deputāti varētu paust atbalstu, vienkārši "saslimstot" un nepiedaloties balsojumā, tādējādi atvieglojot tās apstiprināšanu. Tas iespējams, jo valdības apstiprināšanai pietiek ar klātesošo deputātu balsu vairākumu un nav obligāti nepieciešama 51 balss, kā ir Valsts prezidenta vēlēšanās.

Tā mazākumvaldību varētu mēģināt izveidot "Vienotība", VL-TB/LNNK un ZZS, kurām kopā ir 47 mandāti, cerot uz atsevišķām ZRP politiķu balsīm vai nepiedalīšanos balsojumā. Valdību varētu mēģināt izveidot SC un ZRP, kurām gan ir 53 deputāti, tomēr dažu ZRP politiķu nostājas un iespējamās SC norobežošanās no trim saviem deputātiem "rubikiešiem" tā dēļ reāli būtu mazākumvaldība, kuras apstiprināšanai nepieciešams atsevišķu deputātu atbalsts no citām frakcijām, piemēram, ZZS.

Teorētiski pastāv iespēja izveidot 64 deputātu koalīciju, kurā būtu SC, "Vienotība" un ZZS, atstājot opozīcijā ZRP un nacionālo apvienību. Tomēr "Vienotības" pēdējā laikā paustā attieksme pret SC to padara par nereālu.

Iespējams, ka lielāka skaidrība par progresu vai totālu strupceļu koalīcijas sarunās varētu būt šodien pēc ZRP un "Vienotības" divpusējām sarunām.

Jau ziņots, ka Valsts prezidents konkrētus un ļoti skaidrus risinājumus attiecībā uz nākamo koalīciju cer sagaidīt līdz pirmdienas, 10.oktobra, vakaram, lai būtu zināms, kā tālāk rīkoties.

SC parlamenta ārkārtas vēlēšanās ieguva visvairāk jeb 31 mandātu. ZRP ieguvusi 22 mandātus, "Vienotība" - 20 mandātus, VL-TB/LNNK - 14 mandātus, bet Zaļo un zemnieku savienība - 13 mandātus.

LETA