Sudraba: Līdz šim neviena valdība nav strādājusi ilgtermiņam

Šādu viedokli intervijā laikrakstam "Diena" paudusi valsts kontroliere Inguna Sudraba.

"Valsts vadības pamatā jābūt politikai, kādu valdības vadītāji grib realizēt. Pie mums ir desmitiem, simtiem dažādu politikas vadības dokumentu, politiku, vadlīniju, stratēģiju, bet nav viena plāna, kas pasaka, kā Latvija attīstīsies, kāds mērķis tiks sasniegts - vismaz turpmākajos četros gados, kādi būs rezultāti un kādas veicamās pamatdarbības, lai tos sasniegtu," sacīja Sudraba.

Šāds plāns ļautu vadīt valsti kopumā, nevis kā līdz šim tas ir ticis darīts, ka katra ministrija realizē savu nesaistītu politiku, uzskata Sudraba.

Viņa arī norāda, ka pirmdien Valsts prezidentam Andrim Bērziņam "jānoliek žagaru bunte sev blakus", lai atgādinātu politiķiem, ka viņiem jāspēj vienoties par kopēju valsts attīstību.

"Mūsu vidējie ienākumi pašlaik ir 52% no Eiropas Savienības vidējā līmeņa. Kāpēc lai mēs būtu nolemti tam - būt visādā ziņā nomale visiem? Es gribu redzēt, lai mūsu valstī būtu cits labklājības līmenis, lai mēs būtu lepni par savu valsti, lai cilvēki šeit varētu atgriezties. Tiem ir jābūt mērķiem. Ja politiķu īstenie mērķi ir tikai sakombinēties, kurš kuru krēslu iegūst, zaudētāji garākā periodā ir paši pašlabuma meklētāji. Vai tiešām arī jaunajiem politiķiem ir tik ļoti grūti domāt par valsti, par kopējo labumu?" vaicā Sudraba.

Arī, vērtējot Valda Dombrovska (V) vadītās valdības darbu, Sudraba norāda, ka valdība nav plānojusi savu darbību pat gadu uz priekšu, par ko liecina par 388 miljoniem latu lielāks valsts budžeta deficīts, nekā sākotnēji ticis plānots.

"Visur, kur tiek lietots termins "konsolidācija", tas nenotiek, pēc būtības izvērtējot, ko mums ir svarīgi darīt, kā mēs to darīsim un no kā mēs atteiksimies. Ja budžeta izpildes laikā tik lielas summas ir jāpieprasa papildus, tas nozīmē, ka šāda politikas plānošana vispār nenotiek," sacīja Sudraba.

Valsts kontroliere uzsver, ka valdība tā sauktajām konsolidācijas darbībām piegājusi ļoti formāli, lai uz papīra parādītu noteiktu deficīta līmeni, apzinoties, ka pēc tam tik un tā daudzās budžeta pozīcijās tiks piešķirti papildu līdzekļi.

"Ja pamatmērķis ir kāds budžeta deficīta lielums, pārskaitīta nauda, pārskats, kurā redzama pārskaitīta nauda, tad arī ar tādām metodēm valsts tiek vadīta," sacīja Sudraba, norādot, ka arī Māstrihtas kritēriji nevar būt pašmērķis, jo Latvijā šo kritēriju ievērošana tiek saistīta ar vienīgo mērķi "ieviest eiro Latvijā".

Sudraba uzskata, ka vispirms būtu jādomā par savu valsti, kas tai būtu vajadzīgs.

Privātie uzņēmēji, iestājoties krīzei, saprata, ka būtiski jāpārstrukturē uzņēmuma darbība - viņi pieņēma darbā citus cilvēkus, mainīja organizācijas struktūru, pārveidoja vadības principus. Savukārt Latvijas valsts pārvaldē krīzes iespaidā no šādas izpratnes viedokļa nekas nemainījās. Situāciju tikai padarīja sliktāku, būtiski samazinot algas, bet principiāli nepaskatoties uz to, kādai jābūt valsts pārvaldei, sacīja Sudraba.

LETA