40 miljonus vērtās kostīmdrāmas „Zemes pīlāri” autors svīdis „kā cūka”
Ar vienu no spilgtākajām pēdējo gadu TV kostīmdrāmām skatītājus palutinājusi Latvijas Televīzija. Cīņa par Anglijas troni, varaskāri mūki un mīlestība, kas pārkāpj kārtu robežas – svētdienu vakaros miniseriālā „Zemes pīlāri”.
Seriāla „Zemes pīlāri” galvenie varoņi
19 gadus ilgā ziema jeb Anarhija – Lielbritānijas vēsturē tā tiek dēvēts drūms laika posms XII gadsimtā, kad pēc karaļa Henrija I vienīgā dēla bojāejas troni uzurpē karaļa māsasdēls Stīvens. Izceļas nežēlīga cīņa par varu, jo uz troni pretendē arī karaļa meita Moda, bet baroniem un baznīcai ir savas intereses. Uz šī vēsturiskā fona risinās velsiešu autora Kena Foleta 1989. gada dižpārdokļa – un tagad arī seriāla – „Zemes pīlāri” notikumi. „Šis stāsts ir par to, ka cilvēka gars spēj stāvēt pāri dzīves apstākļiem, un katrs no filmas varoņiem tiek ar tiem galā savā veidā,” klāsta autors.
Seriāls „Zemes pīlāri” ir īsteni starptautisks produkts. To veidojušas Vācijas un Kanādas kompānijas, bet producenti ir brāļi Ridlijs un Tonijs Skoti. Seriāls filmēts Ungārijā un Austrijā, tā režisors Serdžio Mimika-Gezans ir horvātu un itāļu izcelsmes, bet galvenajās lomās – briti Rufuss Sjūels („Tristans + Izolde”, „Tumsas pilsēta”) un Īens Makšeins („Karību jūras pirāti”) un kanādietis Donalds Sazerlends („Lazarete”, „JFK”, „Itālijas variants”).
Aktieri apgūst viduslaiku amatus
Gandrīz 1000 lappušu garajā romānā savijas vairākas sižeta līnijas, un tā darbība risinās visā Eiropā. Seriāla centrā ir autora iztēles radītās Kingsbridžas katedrāles celtniecība. Rufusa Sjūela tēlotais Toms Būvmeistars ir klejojošs mūrnieks, kurš sapņo uzbūvēt vēl neredzētu baznīcu. Filmēšanas laikā režisors licis visiem pamatīgi apgūt XII gadsimta vēsturi, bet Sjūels un citi aktieri, kuri tēloja būvniekus, kādas Budapeštas restauratoru firmas meistaru vadībā mācījušies rīkoties ar veseriem, kaltiem, āmuriem un citiem akmeņkaļu instrumentiem. Tulznas uz rokām bijušas īstas.
Kens Folets vairākkārt viesojies filmēšanas laukumā un ticis aizkustināts līdz asarām, vērojot, kā viņa iztēles auglis tiek īstenots dzīvē: „Redzēju, kā tiek uzņemta aina starp Alienu un Elizabeti, aina, kurā Elizabete atklāj, kā viņas vīrs Viljams Hemlijs to sitis un apvainojis gadiem ilgi. Man acīs sariesās asaras, bet tad atjēdzos – pag! To visu taču izgudroju es! Ikvienam autoram ir tik satraucoši un nozīmīgi, ka viņa tēlus iedzīvina labi aktieri dekorācijā, kas ir radīta ar tādu rūpību.” Savukārt producents Ridlijs Skots uzsvēris, ka, veidojot labi zināma darba adaptāciju, ir svarīgi, lai tas paliktu atpazīstams arī pašiem uzticīgākajiem faniem.
Klostera tumšie noslēpumi
„Jāizvēlas aktierus, kuri ir ne vien piemēroti lomai un spēj labi sastrādāties savā starpā un ar režisoru,” laba seriāla noslēpumus atklāj Skots, „viņiem jābūt arī pietiekami radošiem, lai savos varoņos attīstītu arī tādas īpašības, kas scenārijā nav aprakstītas.” Seriāla spilgtākais negatīvais tēls neapšaubāmi ir divkosīgais klostera priors Veilerans, ko atveidojis Īens Makšeins. Par savu tēlojumu viņš saņēmis kritiķu atzinību un nomināciju „Zelta globusam”. Veilerans vērpj intrigas, lai iegūtu varu un bagātību, un nebaidās pat nogalināt. „Viņš tic, ka izpilda Dieva gribu, tādēļ drīkst izmantot jebkādus līdzekļus, lai gūtu ietekmi Baznīcā. Viņš ir meistarīgs manipulētājs,” stāsta Folers. Kā atzinuši kritiķi, Makšeina tēlojums ir „biedējoši efektīgs”.
„Zelta globusam” nominēta arī aktrise Heilija Atvela, kura seriālā atveido skaisto grāfa meitu Alienu, kura nezaudē apņēmību arī tad, kad pazaudē savas privilēģijas un spiesta iziet par sievu pie nemīlama vīra. Bet viņas tēvu, dumpīgo Šīringas grāfu Bārtolomiju, kurš par sacelšanos pret karali Stīvenu samaksā ar dzīvību, spēlē vecmeistars Donalds Sazerlends.
Beigas labas, viss labs
Par balvām runājot – seriāls ticis nominēts arī septiņām „Emmy” balvām, saņēmis gan tikai divas – par skaņas režiju un efektiem. Kritiķi uzskata, ka seriāla vājākais aspekts ir pārāk daudzie varoņi un paralēlās sižeta līnijas, kas padarot to grūti uztveramu. Tajā esot arī pārāk daudz pārspīlējumu. Kritiķi ir jokaina tauta, jo to, ko slavē vienā seriālā, citam tie pārmet. Skaidrs, ka „Zemes pīlāru”, tāpat kā citu pēdējos gados tapušo vēsturiskos motīvos balstīto seriālu („Roma”, „Tjūdori”, „Bordžijas”) mērķis nav atrast patiesību – kā tad tur īsti bija? To mērķis ir izklaidēt, balstoties pieņēmumā, ka cilvēku tikumi nemainās – attiecības, kaislības un viltības paliek tādas pašas, vienalga, XII, XVI vai XXI gadsimts. „Zemes pīlāri” vismaz ir pacentušies palikt uzticīgi literārajam pirmavotam.
Taču, ja jau par to, kā viss beidzās – Anarhija Anglijā izbeidzās līdz ar karaļa Stīvena nāvi, tronī kāpj Modas dēls, Henrija I mazdēls Henrijs II, kas valda 35 gadus un aizsāk Plantagenetu dinastiju. Katedrāle seriālā „Zemes pīlāri” tiek uzcelta – par godu Dievam un Tomam Būvmeistaram – un kļūst par jauna laikmeta zīmi – Eiropa ir devusies ceļā no „tumšajiem viduslaikiem” uz renesanses atdzimšanu. Ļaunie varoņi saņem pēc nopelniem, un labie tiek atalgoti.
„Jau pirms es ierados filmēšanas laukumā, biju brīdināts, ka nedrīkstu skūties. Reti kurš vīrs viduslaikos skuvās katru dienu – vairumam bija bārda vai rugāji. Man izsniedza viduslaiku apģērbu, par kādu daudz esmu rakstījis, bet nekad – valkājis: apakškreklu, jostu, zābakus un smagu tuniku no brūnas un zaļas vilnas. Starp citu, gaisa temperatūra Budapeštā bija 30 grādi pēc Celsija, tā kā mēs visi svīdām kā viduslaiku cūkas. Manus matus atzina par pārāk moderniem un saķemmēja, saskruļļoja tā, ka Londonā mani neielaistu nevienā pieklājīgā klubā. Aina, kurā es filmējos, bija īsa – uz ekrāna tā aizņem mazāk par minūti. Bet, lai to uzfilmētu, bija nepieciešamas divarpus stundas.”