Dombrovskis: jāsaglabā kredītu pieejamība, lai nebremzētu ekonomikas izaugsmi
Būtiski arī turpmāk saglabāt kredītu pieejamību, lai netiktu bremzēta ekonomikas izaugsme, - šodien pēc piedalīšanās ārkārtas Eiropadomes sanāksmē videokomentārā norādīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).
Ārkārtas Eiropadomes sanāksmē šodien galvenie jautājumi bijuši saistīti ar eirozonas finansiālo stāvokli. Sanāksmē apspriesti divi būtiski aspekti – banku sektora stabilitāte un rekapitalizācija, kā arī Grieķijas un citu valstu finansiālā krīze un turpmākā rīcība, lai nepieļautu krīzes izplatīšanos.
Attiecībā uz banku sektora stabilitāti galvenais uzstādījums ir nodrošināt, lai bankām ir pieejami līdzekļi banku sektora rekapitalizācijai caur Eiropas finanšu stabilitātes instrumentu vai citiem instrumentiem. Savukārt no Latvijas puses šajā gadījumā ir būtiski, lai, veicot masīvu banku rekapitalizāciju, tā netiktu veikta, ierobežojot kredītu pieejamību, jo tādā gadījumā tas atkal bremzēs ekonomikas izaugsmi, norādīja Dombrovskis.
Eirozonas valstu finansiālās stabilitātes galvenā problēma joprojām ir Grieķija, kur patlaban notiek sarunas par iespējamo privātā sektora dalību, norakstot daļu no Grieķijas parāda, pastāstīja Dombrovskis. Eirozonai ir būtiski nodrošināt, lai būtu pieejami pietiekami finanšu līdzekļi Grieķijas, Īrijas un Portugāles finansiālās stabilitātes nodrošināšanai un lai šī eirozonas krīze neizplatītos uz citām valstīm, piemēram, Spāniju vai Itāliju.
"Situācija ir pietiekami nopietna, līdz ar to jārīkojas ir ātri," uzsvēra premjerministrs. Pēc šodienas Eiropadomes sanāksmes trešdien, 26.oktobrī, plānots Eirozonas valstu samits, kurā turpinās risināt šos jautājumus. "Tā ka cerams, ka tuvāko dienu laikā būs vairāki būtiski lēmumi, kas uzlabos eirozonas finansiālo stabilitāti," teica Dombrovskis.
Valstu un valdību vadītāji novērtēja arī progresu attiecībā uz ekonomikas pārvaldības un finanšu sektora regulējuma stiprināšanu. Savukārt attiecībā uz ekonomikas politikas ārējiem aspektiem Eiropadomē tika apspriests, kā veicināt ārējo tirdzniecību un investīciju piesaisti izaugsmes sekmēšanai un jaunu darbavietu radīšanai. Šī diskusija par ES ekonomikas politikas ārējiem aspektiem notika ar skatu uz ES un trešo valstu, tostarp, Austrumu partnerības, Krievijas, Ukrainas un Brazīlijas samitiem, kā arī novērtējot 2010.gada septembra Eiropadomes secinājumu īstenošanas progresu.
Kā iekšējās ekonomikas politikas prioritātes, uz kurām būtu jākoncentrējas īstermiņā, Eiropadome identificēja: Vienotā tirgus aktu, Digitālo vienoto tirgu, administratīvā sloga mazināšanu un valstu specifisko rekomendāciju īstenošanu dalībvalstīs, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātības veicināšanai un izaugsmei.
Eiropadomē tika panākta vienošanās, ka ir nepieciešams saskaņot rīcību starp eirozonu un Eiropas Savienību, pilnībā ievērojot ES kopējo integritāti un tās darbību 27 dalībvalstu sastāvā. Tāpēc dalībvalstis, kas nav eirozonas dalībnieces, tiks savlaicīgi un regulāri informētas par gatavošanos samitiem un to rezultātiem. Tāpat Eiropadomes ietvaros notika diskusija par nepieciešamajiem grozījumiem Lisabonas līgumā, lai stiprinātu eirozonas pārvaldību. Valstu un valdību vadītāji turpinās aizsākto diskusiju trešdien, 26.oktobrī.
