Klosteres manierīgais altāris ar nāriņām atguvis unikālo krāsojumu
Novadu ziņas

Klosteres manierīgais altāris ar nāriņām atguvis unikālo krāsojumu

Jauns.lv

1692. gadā veidotais viens no retajiem Latvijā vēl saglabātajiem manierisma stilā veidotajiem altāriem Klosteres (Kuldīgas novads) baznīcā atguvis savu vēsturisko daudzkrāsainību.

Klosteres manierīgais altāris ar nāriņām atguvis u...
Klosteres baznīcas unikālais manierīgais altāris ar nāriņām atguvis savu vēsturisko krāsojumu.
Klosteres baznīcas unikālais manierīgais altāris ar nāriņām atguvis savu vēsturisko krāsojumu.

Latvijā vien ir tikai daži šādi 17. gadsimta manierisma stilā darināti altāri, pie tam visi laika gaitā ir pārkrāsoti vienkrāsaini – balti. Klosteres Svētā Pētera baznīcā (Turlavas pagasta) arī bijis balts, bet nu ir vienīgais Latvijā izpētītais manierisma stila altāris, kas atguvis savu daudzkrāsainību.

Altāris ir ievērojams arī arī ar to, ka tas ir vienīgais Latvijā uz kura ir attēlotas nāriņas – Klosterē divas nāras atrodas abpus Jēzus figūrai. Iespējams, tiks restaurēta arī oriģinālā 17. gadsimta altārglezna, kurai pagājušā gadsimta 30. gados virsū uzgleznots pašlaik redzamais aizputnieka Jāņa Audriņa darbs.

Altāra restaurāciju kopā ar dēlu Andri ir paveikusi Latvijā vienīgā polihromā koka restauratore, vecmeistare Aīda Podziņa, kura atjauno arī Rīgas Doma ērģeles.

Kaut arī Klosteres draudzes locekļi ir saskaitāmi uz rokas pirkstiem, tā dažu gadu laikā ir paveikusi praktiski nepaveicamo – padomju laikā izdemolēto un par lopbarības novietni padarīto dievnama ēku pārvērtusi par baltu baznīcu kalna galā.

Atzinība par Klosteres baznīcas atdzimšanu ir jāizsaka draudzes priekšniekam Jurim Vītolam, kurš pēdējos trijos gados ir iesniedzis septiņus projektus Valsts Kultūrkapitāla fondā, kas altāra restaurācijai piešķīris 7700 latu.

Vienlaikus draudzei oktobrī bija vēl vieni svētki – pirmo reizi dievkalpojumā tika spēlētas labdaru ziedotās elektriskās ērģeles „Yamaha”. Pēc dievkalpojuma koncertu sniedza pazīstamais sakrālais mūziķis, solists un komponists Ints Birzkops, kurš ne tikai savu balsi, bet arī muskuļu spēku (stiepdams „Yamaha” instrumentu uz dievnama balkonu) bija pielicis, lai elektriskās ērģeles skanētu jo diži.