"Dzimtā valoda" sašutusi: nav informācijas par parakstu vākšanas vietām

"Valdība tikai 1.novembrī, tas ir parakstu vākšanas pirmajā dienā, ir ieplānojusi sēdi, kurā tiks lemts par parakstu vākšanas finansējumu. Tas nozīmē, ka līdzekļi, kuri bija jāizmanto iedzīvotāju informēšanai, pašvaldībās nonāks vēl vēlāk. Biedrība "Dzimtā valoda" uzskata, ka tā ir svarīga valstiska pasākuma sabotāža," uzskata Lindermans.

Viņš piebilst, ka valsts struktūru attieksme pret parakstu vākšanu par izglītību latviešu valodā bija savādāka - tad jau nedēļu pirms parakstu vākšanas sākuma sabiedrība tika informēta gan par parakstu vākšanas iecirkņu adresēm, gan to darba laikiem.

CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa aģentūrai LETA gan atzina, ka šajā parakstu vākšanā viss tiek organizēts tieši tāpat kā citos līdzīgos pasākumos un informācija CVK mājaslapā informācija būs pieejama 1.novembrī.

"Likumā nav paredzēts, ka CVK šī informācija būtu jāpublicē, un mēs to darām tikai saskaņā ar labas pārvaldības principiem. Informācijai par iecirkņiem un to darba laikiem pēc likuma ir jābūt publicētai pašvaldību mājaslapās, vietējos laikrakstos, ja pašvaldībām nav mājaslapas, kā arī tai jābūt izvietotai pie pašiem iecirkņiem. Pirmdien, 31.oktobrī, CVK vēl saņems informāciju no pašvaldībām par iecirkņu darba laikiem, un tad apkopoto informāciju izvietosim savā mājaslapā," skaidroja Bērziņa.

Lindermana paziņojumā teikts, ka tikai Rīgas dome ir publicējusi informāciju par iecirkņiem un to darba laikiem, taču izdarījusi to tikai latviešu valodā iznākošajos masu informācijas līdzekļos.

LETA jau ziņoja, ka no 1.novembra līdz 30.novembrim notiks parakstu vākšana par likumprojektu, kas paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otro valsts valodu. Parakstu vākšanas nodrošināšanai nepieciešami 435 060 lati, aģentūru LETA iepriekš informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Parakstu vākšana bija jāizsludina, jo likumprojekta iesniegšanu Saeimā pirmajā parakstu vākšanas kārtā ir atbalstījuši 12 533 balsstiesīgie Latvijas pilsoņi. Lai būtu jāorganizē 30 dienu parakstu vākšana visā valstī, Satversmes grozījumu projektam nepieciešams ne mazāk 10 000 vēlētāju atbalsts.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" tiks iesniegts Saeimā, ja parakstu vākšanā to atbalstīs ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 379 vēlētāji.

Parakstus, lai krievu valoda tiktu atzīta par otru valsts valodu Satversmē, šopavasar sāk vākt jauniešu kustība "Vienota Latvija" sadarbībā ar Vladimira Lindermana, Jevgēnija Osipova un Aleksandra Gapoņenko dibināto biedrību "Dzimtā valoda". Parakstu vākšanas laikā asas nesaskaņas izcēlās starp Lindermanu un jauniešu kustības "Vienota Latvija" priekšsēdētāju, vienu no biedrības "Dzimtā valoda" līderiem Eduardu Svatkovu. Galvenais nesaskaņu iemesls bija laiks, kad CVK būtu jāiesniedz savāktie paraksti, - pirms vai pēc 11.Saeimas vēlēšanām.