Nederīgo šoferu tiesību afērā apsūdzētas jau desmit personas

Par to, ka noziedznieku rokās nenoskaidrotos apstākļos nonācis vairāk nekā pustūkstotis autovadītāju apliecību, kuras savulaik atsavinājuši Valsts policijas (VP) Rīgas reģiona pārvaldes (RRP) Ceļu policijas darbinieki, policija sabiedrībai atzinās pagājušā gada martā.

Kopš tā laika pagājis pusotrs gads, bet izmeklēšana VP Iekšējās drošības birojā (IDB) joprojām turpinās, sacīja VP preses pārstāve Lita Juberte. IDB mēģina noskaidrot, kā šie nederīgie dokumenti nokļuvuši trešo personu rokās jeb ārpus valsts institūcijām.

Savukārt RRP pērn tika sākta izmeklēšana par vairākiem likumpārkāpumiem, kas izdarīti, izmantojot šīs nederīgās apliecības. Sākotnēji lietā bija aizturētas vien četras personas, bet patlaban to skaits jau pieaudzis līdz desmit.

Prokuratūras preses sekretāre Laura Pakalne apliecināja, ka šovasar prokuratūrā desmit personām uzrādītas apsūdzības, bet izmeklēšana vēl turpinās, un lieta līdz tiesai vēl nav nonākusi.

Apsūdzības šīm desmit personām uzrādītas pēc Krimināllikuma (KL) 21.panta 1. un 2.daļas - par organizētu grupu, kas ir vairāk nekā divu personu izveidota apvienība, kura radīta nolūkā kopīgi izdarīt noziedzīgus nodarījumus vai smagu vai sevišķi smagu noziegumu un kuras dalībnieki saskaņā ar iepriekšēju vienošanos sadalījuši pienākumus. Atbildība par nozieguma izdarīšanu organizētā grupā personai iestājas šajā likumā paredzētajos gadījumos par grupas izveidošanu un vadīšanu, piedalīšanos smaga vai sevišķi smaga nozieguma sagatavošanā vai noziedzīga nodarījuma izdarīšanā neatkarīgi no personas lomas kopīgi izdarītajā nodarījumā.

Tāpat banda apsūdzēta pēc KL 275.panta 2.daļas - par dokumenta, zīmoga un spiedoga viltošana un viltota dokumenta, zīmoga un spiedoga realizēšanu un izmantošanu, ja šīs darbības izdarītas atkārtoti vai mantkārīgā nolūkā vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja tās radījušas būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm. Minētais likuma pants vainīgās personas paredz sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 60 minimālajām mēnešalgām.

Kriminālvajāšana pret šo personu grupu sākta arī pēc KL 177.panta 3.daļas - par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa. Šis likuma pants paredz sodu brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz 13 gadiem vai naudas sodu līdz 150 minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Policija pagājušā gada marta vidū aizdomās par krāpšanām aizturēja četru cilvēku grupu un viņi visi ir Latvijas iedzīvotāji, kuri nekur nestrādā. Viņi it kā juridiski nederīgās apliecības izmantojuši, apkrāpjot vairākas uzņēmējsabiedrības.

Kā pērn uzsvēra toreizējais RRP Kriminālpolicijas priekšnieks un pašreizējais RRP priekšnieks Andrejs Grišins, policijai ir pamats domāt, ka atsavinātās autovadītāja apliecības trešo personu rokās varētu būt nonākušas ap 2007.gadu, bet tās izmantotas tikai 2010.gadā, pieļaujot, ka šos gadus tās ir kaut kur uzglabātas.

Policija ir atsavinājusi patlaban jau 514 savulaik vairumā gadījumu dzērājšoferiem atsavinātas apliecības, taču esot pamats domāt, ka apgrozībā varētu būt vēl nezināms skaits šādu nederīgu dokumentu. Tiek pieļauts, ka nederīgās tiesības var tikt izmantotas gan Latvijas teritorijā, gan ārpus tās. Noziedznieki apliecības nav pārveidojuši jeb viltojuši, izmantojot tās krāpšanās. Viņi piemeklējuši pēc fotogrāfijām sev līdzīgu personu apliecības un tādējādi veikuši krāpšanu. Noskaidrots, ka šie četri cilvēki ir iznomājuši septiņas automašīnas, ko vēlāk pārdevuši kādam Lietuvas noziedznieku grupējumam. Četras mašīnas iznomātas, izmatojot tieši vienu autovadītāja apliecību.

Tāpat noziedzniekiem izdevies no kāda nederīgo tiesību bijušā īpašnieka konta bankā noņemt 270 latu. Kad krāpnieki mēģinājuši no šī paša konta noņemt jau lielāku naudas summu, tas nav izdevies. Viņi arī mēģinājuši no kāda mobilo tālruņu operatora izkrāpt telefona aparātu, taču tas nav izdevies. Saprotot, ka ir atmaskoti, krāpnieki aizbēguši.

Policijā iepriekš bija vērsušies arī pāris cilvēku, kuriem zvanījušas kādas personas, piedāvājot atpirkt šīs savulaik atsavinātās tiesības, taču to bijušie īpašnieki atteikušies maksāt, jo jau ieguvuši citas autovadītāja apliecības. Vēl policijā ar iesniegumiem vērsušies pāris cilvēki, kuriem radušās aizdomas, ka viņu nederīgie dokumenti izmantoti noziedzīgos nolūkos. Šie visi materiāli tika nosūtīti IDB.

Grišins aicina komersantus būt vērīgiem, kā arī atcerēties, ka autovadītāja tiesības saskaņā ar likumdošanu nav personu apliecinošs dokuments. Šīm tiesībām, ko atradusi policija, derīguma termiņš nav beidzies, lai gan Valsts nederīgo dokumentu reģistrā tās atzīmētas kā nederīgas. Ja komersantam ir noslēgts līgums ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centru, tad nav nekādu problēmu palūkoties, vai personas uzrādītais dokuments ir derīgs vai nav.

Kriminālpolicijas priekšnieks nevarēja skaidri atbildēt uz žurnālistu jautājumiem, kāda tolaik policijā pastāvēja kārtība šoferiem atsavināto tiesību uzglabāšanā, atgriešanā vai iznīcināšanā. Grišins skaidroja, ka parasti ceļu policists, piemēram, aizturot iereibušu vadītāju, noformē protokolu un uzreiz atņem tiesības, kuras tiek pievienotas lietas materiāliem. Tagad ar atsavināto tiesību iznīcināšanu nodarbojas Ceļu satiksmes drošības direkcija, taču kādreiz tas bija policijas pienākums.

Pagaidām esot vien aptuveni skaidrs, ka noziedznieku rokās nav nonākušas 2008 un 2009.gadā šoferiem atsavinātās tiesības. Kaste ar 514 nederīgajām autovadītāju apliecībām savulaik atsavināta tieši Rīgas reģionā.

Lai arī netieši, tomēr Grišins pieļāva, ka "saknes" šajā lietā varētu meklēt ap 2007.gadu, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs aizturēja bijušo Rīgas Galvenās policijas pārvaldes (RGPP) Ceļu policijas nodaļas priekšnieku Guntaru Levicki, kurš tika apsūdzēts vairākkārtējā kukuļu pieņemšanā.

Aizturētajiem bija saikne ar citu valstu noziedzīgiem grupējumiem. Grišins apliecināja, ka nomā izkrāptās automašīnas pārdotas Lietuvā, bet policija uzskata, ka tās jau nonākušas Austrumu valstu tirgū. Krāpnieki nomājuši pēc iespējas jaunākas automašīnas, un to markai nav bijusi nozīme. Latvijā viņiem izdevies izkrāpt "Ford Mondeo", "Opel Astra", "Subaru", "Mercedes Benz" un "Volkswagen" markas automašīnas.

Grišins atzina, ka līdz šim krāpnieki bija izmantojuši, piemēram, zagtus vai pazaudētus dokumentus, bet šāda afēra vēl neesot pieredzēta.

Kasjauns.lv/LETA/Foto: Lita Krone/LETA