Veselības ministre atbalsta "tauku nodokli", bet ne šajā ekonomiskajā situācijā
Ņemot vērā pašreizējo Latvijas ekonomikas situāciju, veselības ministre Ingrīda Circene ("Vienotība") piesardzīgi vērtē iespēju arī Latvijā ieviest "tauku nodokli".
Dānija piemērojusi "tauku nodokli" trekniem produktiem, piemēram, sviestam un eļļai, savukārt Ungārijā darbojas tā dēvētais hamburgeru likums - lielāki nodokļi ir saldajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem, bulciņām, sāļajām uzkodām. Circene intervijā laikrakstam "Diena" uz jautājumu, vai arī Latvijā vajadzētu ieviest ko līdzīgu, atbildēja, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā būtu ar šādu iniciatīvu piesardzīga.
"Varbūt mēs apdalām drusku ģimenes, kuras būtu spiestas krasi mainīt paradumus. Lai arī es esmu absolūts aizstāvis dārzeņiem, zivīm un piena produktiem, es domāju, ka ir diezgan riskanti pēkšņi uzreiz pateikt. Kaut arī es piekrītu – visiem produktiem, kas ir neveselīgi, [vajadzētu] mazināt pieejamību kaut vai ar cenas mehānismu. Bet varbūt to nedarīt šodien, bet paanalizēt situāciju, paskatīties piesardzīgāk," sacījusi Circene.
Vērtējot Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokli, ministre aicinājusi iedzīvotājus dzīvot veselīgu, sportisku dzīvesveidu, tāpat nepieciešama veselības mācība skolās.
"Nav noslēpums – tā kā tehnoloģijas ir ļoti, ļoti ienākušas mūsu dzīvē, diemžēl ļoti liela iedzīvotāju daļa pēc darbadienas beigām piesēžas pie televizora vai datora un tur arī pavada visu brīvo laiku. Protams, no svara ir kampaņas, kaut vai tas pats aicinājums – ej un nūjo vai skrien. Tas neprasa ne sevišķus līdzekļus, ne naudu, tā ir dzīvesveida maiņa. Otrkārt, protams, neapšaubāmi – veselības mācība skolās," uzsvērusi Circene.
Viņa ir apņēmības pilna runāt ar jauno izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli par veselības mācības atjaunošanu, jo "mums ir slimi bērni".
"Kā lielākās problēmas mums ir bērnu, jauniešu aptaukošanās, stājas defekti, redzes defekti. Tas viss ir saistīts ar dzīvesveidu. Ja skolā mēs neizveidosim attieksmi pret dzīvi pamatos, tad pēc tam to visu ar kampaņām mainīt ir ievērojami grūtāk. Mums katra desmitā ģimene ir neauglīga. Arī tāpēc, ka mums jaunieši ir slimi ar seksuāli transmisīvām slimībām. Mums ir jānovērš pusaudžu grūtniecības un pusaudžu inficēšanās ar HIV, AIDS. Bērni nezinot, nodara neatgriezenisku ļaunumu veselībai," norādījusi Circene.
"Varbūt mums vajag no kaut kā atteikties – no kāda priekšmeta stundām. Vai mēs gribam veselu nāciju, vai mums ir svarīgāk, ka mēs vēl iemācīsimies kādu priekšmetu par kādu stundu vairāk. Pēc tam mums vajag miljonus, lai neauglīgās ģimenes mēģinātu ārstēt, un ne vienmēr mēs rezultātu dabūsim. (..) Tad mans politiskais uzstādījums – es gribu veselu Latvijas tautu!" teikusi ministre.
Pēc viņas domām, ar bērniem par seksuālo un reproduktīvo veselību būtu jāsāk runāt "padsmit gados", pirms attīstās seksualitāte.
"Es, protams, neaicinu viņus uz to, ka vajadzētu pievērsties attiecīgai dzīves sfērai ātrāk. Seksuālo dzīvi jebkuram jaunietim vajadzētu sākt tikai tad, kad viņš ir gatavs ģimenei un bērniem, – es to vienmēr esmu teikusi, arī strādājot savā profesijā. Taču tas netraucē viņam iegūt zināšanas. Ja zina, kādas var būt sekas, tad sekas var būt novēršamas," stāstījusi Circene.
Savukārt pati ministre savas veselības labā ik dienu skrien.
"Vakar, aizvakar pa septiņiem kilometriem no rīta. Un mani neinteresē rezultāts. Es rezultātu paskatos pulkstenī intereses pēc, bet man vienalga, vai noskriešu stundā vai stundā desmit, vai stundā piecpadsmit," atzinusi Circene.
