Stankevičs: Draudzēm atkal draud iespēja pazaudēt savu materiālo bāzi valsts nodokļu politikas dēļ
Padomju laikā baznīcu īpašumi gluži vienkārši tika konfiscēti, šodien valsts nodokļu politikas dēļ draudzēm atkal draud iespēja pazaudēt savu materiālo bāzi, šādu viedokli, runājot par iecerētājām izmaiņām nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanā, pauda Rīgas arhibīskaps - metropolīts Zbigņevs Stankevičs.
Kā ziņots, Finanšu ministrija (FM) nākamgad ar nekustamā īpašuma nodokli plāno aplikt reliģisko organizāciju dzīvojamās ēkas, kurām līdz šim nodokli nepiemēroja.
Stankevičs teica, ka pašlaik reliģiskās organizācijas jau maksā īpašumu nodokli par tiem īpašumiem, kuri tiek izmantoti saimnieciskajā darbībā. Pārējos īpašumus baznīcas uztur, pateicoties cilvēku ziedojumiem. "Tā kā Baznīcas ienākumus veido galvenokārt pensionāru un citu maznodrošināto ziedojumi un šie cilvēki jau maksā valstij nodokļus no pensijas, tad iznāks, ka viņiem atkal nāksies maksāt, lai papildinātu valsts un pašvaldību budžetu no savām pensijām! Ja tām lauku draudzēm, kurām pieder zeme un mežs, kas pašlaik nenes nekādus ienākumus, tiks uzlikti ienākuma nodokļi, tās gluži vienkārši nespēs tos nomaksāt," sacīja arhibīskaps.
Viņš norādīja, ka esošajā situācijā, kad draudzēm ekonomiskās krīzes dēļ samazinās ziedojumu apjoms, ir milzīgas grūtības apkures sezonā nodrošināt rēķinu apmaksu par siltumu, pēc šāda nodokļa ieviešanas nāksies par smiekla naudu izpārdot savus īpašumus. Tātad šāda nodokļa ieviešana ne tikai pasliktinās draudžu ekonomisko situāciju vēl vairāk, bet novedīs arī pie tā, ka draudzēm tiks atņemta to darbības materiālā bāze, uzsvēra arhibīskaps.
Viņš atgādināja, ka bez tam baznīcu celtnes bieži vien ir arī kultūras pieminekļi, kuru uzturēšanas un renovācijas izdevumi ir augstāki nekā pārējām celtnēm. Arī šie izdevumi tiek segti no draudžu ziedojumiem, jo valsts un pašvaldības atbalsts līdz šim ir bijis sniegts tikai izņēmuma gadījumos.
"Valstij ir nopietni jāizvērtē savas prioritātes. Ieviešot šādu nodokli, materiālais ieguvums būs mērāms tūkstošos latu. Toties pasliktināsies baznīcu ēku kā kultūras pieminekļu stāvoklis un radīsies konflikta situācijas ar draudzēm, kuras nespēs nomaksāt prasītos nodokļus. Galarezultātā draudēs arī tas, ka draudžu materiālā un garīgā dzīve tiks paralizēta," aicināja Stankevičs.
Savukārt Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Sabiedrisko attiecību nozares pārstāvis Ivars Kupcis stāstīja, ka pagaidām baznīca nevar paust savu nostāju par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu, jo nav līdz galam skaidrs, kas ar vispārīgi formulētajiem FM priekšlikumiem tieši ir domāts.
"Tajos sacīts, piemēram, "aplikt ar nodokli dzīvojamās mājas un tām piekritīgo zemi", taču jāņem vērā, ka baznīcas un draudzes jau tagad maksā īpašumu nodokli par visiem tiem īpašumiem, kuri tiek izmantoti saimnieciskai darbībai - tajā skaitā arī par dzīvojamām mājām, kurās tiek izīrētas dzīvojamās platības," teica Kupcis.
Nākamnedēļ LELB pārstāvji tiksies ar FM ierēdņiem, lai, iespējams, abpusēji precizētu situāciju, lai varētu lemt par tālāko rīcību.
LETA
