Eksperts: Latvijai pēc 20 gadiem draud demogrāfiskā bedre

Viņš skaidroja, ka saskaņā ar veikto pētījumu pēdējo 10 gadu laikā valsti pametuši aptuveni 200 000 Latvijas iedzīvotāju. Oficiālajā statistikā gan esot informācija par 33 000 emigrantu.

Par aptuveni 80 000 mazāk, nekā norādīts oficiālajā statistikā, ir arī cilvēku aktīvajā reproduktīvajā vecumā, līdz ar to Latvijai draud "demogrāfiskā bedre".

Hazans norādīja, ka emigrācija turpināsies vēl vismaz trīs vai četrus gadus. Aptauja liecina, ka aptuveni 10% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem plāno izbraukt uz ārzemēm. Līdz ar to jau drīzumā Latvija saskarsies ar cilvēku trūkumu un būs nepieciešami imigranti.

Eksperts skaidroja, ka pēdējos gados visvairāk, aptuveni 80 000 cilvēku, ir devušies uz Lielbritāniju, 28 000 - 34 000 uz Īriju, aptuveni 11 000 - 13 000 devušies uz ziemeļvalstīm, no kurām lielākā diaspora esot Norvēģijā.

Tas, ka statistika uzrāda neprecīzus emigrācijas datus, rada neprecīzus nākotnes plānus, piemēram, saistībā ar medicīnas pakalpojumu sniegšanu, saistībā ar skolēnu skaitu u.c. Arī iekšzemes kopprodukta aprēķini uz vienu iedzīvotāju ir bijuši kļūdaini, un Latvijai šis rādītājs ir bijis augstāks, nekā līdz šim oficiāli pausts. Līdz ar to mēs esam pārāk maz reklamējušies ārvalstu investoriem.

Hazans informēja, ka pēdējā laikā mainījusies emigrantu struktūra. Ja krīzes laikā valsti pameta galvenokārt bezdarbnieki, cilvēki bez augstākās izglītības, tad tagad viena trešdaļa izbraukušo ir ar augstāko izglītību. Šo cilvēku lēmumam pamest Latviju ir citi iemesli, piemēram, viņus neapmierina notiekošais valstī, viņi vēlas labākas perspektīvas bērniem, netic sociālās apdrošināšanas sistēmai u.c.

Pēdējā laikā Latviju pamet arī vairāk ģimeņu ar bērniem, kas liecina par ilgtermiņa plāniem.

Hazans pieļāva, ka, īstenojot speciālu programmu, varētu panākt aptuveni 50 000 cilvēku atgriešanos Latvijā, taču tad ir jābūt konkrētam piedāvājumam no Latvijas puses.