13. janvāra grautiņu izskatīšanu atceļ uz nākamo gadu. FOTO

Lietu pēc būtības skatīt nevarēja, jo nebija ieradušies apmēram 12 apsūdzētie. Dažiem no viņiem bija attaisnojoši iemesli, citiem tādu nebija.

Uz nākamo tiesas sēdi piespiedu kārtā plānots atvest tos apsūdzētos, kuri šodien nebija ieradušies, neziņojot par neierašanās iemesliem. Tāpat nākamajā sēdē tiks nodrošināta aizstāvju piedalīšanās visiem apsūdzētajiem, kuriem šodien advokātu nebija, bet kuri izteica tādu vēlēšanos.

Šodien tiesa aicināja procesa dalībniekus izteikt savu viedokli par nepieciešamību sadalīt kriminālprocesu.

Prokurors pauda pārliecību, ka lietu ar 68 apsūdzētajiem normāli izskatīt nevarēs, tāpēc būtu jālemj jautājums par tās sadalīšanu, jo Kriminālprocesa likums šādu iespēju paredz.

Sadalot lietu, būtu jāņem vērā tie kritēriji, kuri tika nodibināti jau pirmstiesas izmeklēšanā, proti, ir vairākas apsūdzētās personas, kuras savu vainu pirmstiesas izmeklēšanā atzinušas pilnībā un, pabeidzot pirmstiesas izmeklēšanu, lūgušas izskatīt lietu tiesā bez pierādījumu pārbaudes, skaidroja prokurors. Līdz ar to viņš uzskata, ka sākotnēji lieta būtu sadalāma vismaz divos procesos, atsevišķi izdalot apsūdzības pret tiem, kuri pirmstiesas izmeklēšanā savu vainu atzina, un tiem, kuri to neatzina.

Viens no advokātiem, savukārt, piedāvāja atsevišķā lietā izdalīt epizodi, kurā apsūdzētas četras personas, kuras 2009. gada 13. janvārī Rīgā bija ieradušās kopā un arī visu vakaru uzturējās blakus. Tie ir Lauris Krasņikovs, Ingus Zaharčenoks, Lauris Tijons un Jānis Tijons.

Advokāte Indra Dogādova sacīja, ka nebūtu pareizi vispirms lietu sadalīt, vadoties pēc principa, kuri apsūdzētie pirmstiesas izmeklēšanā ir atzinuši savu vainu un kuri nav, kamēr pati tiesa nav uzklausījusi apsūdzēto attieksmi pret apsūdzību. Šī attieksme laika gaitā var mainīties, uzsvēra Dogādova.

Viņai piekrita arī advokāts Valters Jakobijs, atzīstot, ka vispirms tiesas sēdē vajag noskaidrot apsūdzēto attieksmi pret apsūdzību.

Kāds cits advokāts sacīja, ka lietu vajadzētu sadalīt, taču ne pēc principa "atzīst vai neatzīst", bet gan, vienkārši un "bezkaislīgi" sadalot visus apsūdzētos, piemēram, grupās pa pieciem, sešiem vai desmit cilvēkiem.

Advokāts Jānis Mucenieks norādīja, ka šāda kriminālprocesa sadalīšana jau bija jāveic pirmstiesas izmeklēšanā. Protams, kamēr nav zināma apsūdzēto attieksme, lietu sadalīt noteikti nevar, sacīja advokāts.

Apsūdzētais Ansis Ataols Bērziņš nepiekrita priekšlikumam sadalīt lietu. Viņš domā, ka, ja reiz apsūdzības pants ir par masu nekārtībām, tad "arī tiesā jābūt masām". "Šādu jautājumu racionālāk būtu skatīt visu kopā, nevis dalīt daļās un katrā daļā runāt to pašu pa desmit lāgi," sacīja apsūdzētais.

Viņam pievienojās arī daži citi apsūdzētie, kuri nevēlējās, lai lieta tiek sadalīta. Savukārt vēl viens apsūdzētais pauda neapmierinātību par to, ka tiesa viņam neļaujot izteikties. "Gribēju izteikties jau 13. janvārī, tur mani neuzklausīja, tagad neuzklausa arī tiesa," sacīja apsūdzētais. Pēc tam viņš tikai norādīja, ka lietu sadalīt nevajadzētu.

Kāds advokāts arī vērsa klātesošo uzmanību uz to, ka panta daļa, pēc kuras šajā lietā apsūdzētas visas 68 personas, faktiski Krimināllikumā vairs nav.

Pēc procesa dalībnieku viedokļu uzklausīšanas tiesa pasludināja 15 minūšu pārtraukumu. Vēlāk tā atgriezās sēžu zālē un paziņoja, ka lietas izskatīšana tiek atlikta līdz 5. janvārim, bet pēc tam, ņemot vērā jaunos apstākļus, tiks turpināts lemt jautājumu par nepieciešamību un iespējām sadalīt kriminālprocesu.

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesā šodien notika pirmā tiesas sēde tā dēvētajā 13. janvāra grautiņu krimināllietā. Pagaidām process nav sadalīts, līdz ar to uz pirmo tiesas sēdi bija aicināti visi 68 apsūdzētie.

Kā apstiprināja Rīgas apgabaltiesā, 13. janvāra grautiņu krimināllieta apsūdzēto skaita ziņā ir lielākā, kādu tiesa pēdējo gadu laikā saņēmusi.

Jau ziņotd, ka 2009. gada 13. janvārī aptuveni 10 000 cilvēku pulcējās uz protesta akciju Doma laukumā, lai nevardarbīgā veidā pieprasītu Saeimas atlaišanu.

Pēc protesta akcijas Vecrīgā sākās grautiņi - tika izsisti logi vairākām ēkām, tostarp stipri cieta Saeimas nams, tika aplaupīts veikals, kurā tirgoja AS "Latvijas Balzams" produkciju, kā arī cieta muzikālais restorāns "Fīlings". Kā novēroja aģentūra LETA, grautiņos piedalījās vairāki simti jauniešu, no kuriem daudzi bija alkohola reibumā. Šie cilvēki vairākas stundas demolēja Vecrīgu.

Grautiņu laikā tika aizturētas 126 personas, un sadursmēs pie Saeimas ēkas mediķi palīdzību sniedza vairāk nekā 30 cilvēkiem, savukārt slimnīcās ar dažādām traumām tika ievietoti 28 cietušie, bet četri cilvēki no hospitalizācijas atteicās. Tāpat mediķi sniedza palīdzību aizturētajiem sadursmju dalībniekiem, kuri jau bija nogādāti policijas iecirkņos. Nekārtībās cieta arī paši policisti.