Parakstu vākšana par krievu valodu norit gausi. VIDEO
Parakstu vākšana par krievu valodas kā valsts valodas nostiprināšanu Satversmē nemaz nesokas tik raiti, kā bija iecerējuši kampaņas organizētāji. Ir novadi, kuros divu nedēļu laikā nav parakstījies neviens cilvēks.
Desmitiem parakstu vākšanas vietās Latvijā divu nedēļu laikā tā arī nav ieradies neviens pilsonis, lai parakstītos par krievu valodu. Savukārt vienu otru parakstīties par krievu valodu mudina visnotaļ dīvaina motivācija. Piemēram, Jēkabpilī par krievu valodu ir parakstījušies cilvēki, baidīdamies, ka par otru valsts valodu Latvijā varētu kļūt angļu valoda.
Aģitācija augļus nenes
Informācijas publiskošana par Rīgas, Rēzeknes un Zilupes mēru parakstīšanos par krievu valodu varētu būt kampaņas organizētāju un „Saskaņas centra” izmisīgs solis pilsoņiem atgādināt par iespēju parakstīties. Tomēr, pēc visa spriežot, šī aģitācija nav nesusi lielus augļus, kaut gan parakstu skaits pēdējās pāris dienās ir pieaudzis.
Līdz šīs nedēļas sākumam par krievu valodu bija parakstījušies 39 258 pilsoņi no nepieciešamajiem 154 379 jeb 10% no pēdējās vēlēšanām piedalījušamies pilsoņiem. Ja rēķina, ka 11. Saeimas vēlēšanās par „Saskaņas centru” tika nodotas 259 930 balsis, tad tas ir salīdzinoši maz.
Parakstu vākšanas vietās darbinieki „laiž muļķi”
Divu nedēļu laikā 15 Latvijas novados nav parakstījies neviens vēlētājs, septiņos – ir parakstījušie tikai viens, bet desmit novados tikai divi pilsoņi. Desmitiem novadu savu autogrāfu uz Centrālās vēlēšanu komisijas parakstu vākšanas lapām ir uzlikuši mazāk par desmit pilsoņiem. Ja ņem vērā, ka katrā novadā ir izveidoti vairāk par desmit parakstu vākšanas vietām, tad jāsecina, ka simtiem parakstu vācēju pēdējās pāris nedēļas iecirkņos nosēdējuši „laižot muļķi”.
Tikai divās pilsētās un divos novados (Rīga, Daugavpils, Rēzeknes un Daugavpils novados) parakstu skaits sniedzas pāri tūkstotim. Visvairāk parakstījušies Rīgā (16 535) un Daugavpilī (8248).
Uzskaitīt tos novadus, kuros savākts vismazāk parakstu, aizņemtu pārāk daudz vietas. Pārsvarā tie ir Kurzemes un Vidzemes latviskie novadi. Tomēr nevar apgalvot, ka Latgale ir šīs parakstu vākšanas bastions. Latgalieši nemaz nav tik naski parakstīties gribētāji - virknē novadu nav vairāk par desmit parakstiem (Baltinavas novadā – 7, Ciblas – 14, Riebiņu – 10, Rugāju – 2, bet Vārkavā – 1).
Talsos „pilnīgi nekādas” aktivitātes
Talsu novadā ir atvēri 17 parakstu vākšanas iecirkņi un ar lielām pūlēm tajos 14 dienu laikā ir savākti tikai astoņi paraksti. Intervijā Talsu televīzijai parakstu vācējs Arnis Kalniņš stāsta, ka pilsoņi izrāda „pilnīgi nekādu” aktivitāti doties uz vēlēšanu iecirkņiem.
Parakstās baidoties no angļu valodas
Jēkabpils vēlēšanu komisijas sekretāre Ingrida Knutiņa stāsta, ka salīdzinoši ar pagājušajām parakstu vākšanas kampaņām šoreiz jēkabpiliešu aktivitāte ir leila. Parakstīties galvenokārt nākot jaunieši un vidējās paaudzes cilvēki, bet pensionāri esot kūtrāki. Vienam otram motivācija parakstīties ir visai dīvaina – viņi parakstās, baidoties, ka par otro valsts valodu varētu kļūt viņiem „nepazīstamā” angļu valoda.
Liepājā parakstu vācējiem iet apkārt ar līkumu
Kaut arī Liepājā „uzdarbojas” bijušais 10. Saeimas deputāts, latviešu valodas nepratējs Valērijs Kravcovs, kurš visus liepājniekus aicina 18. novembri atzīmēt ar ierašanos parakstu vākšanas vietās un tur atstāt savu autogrāfu, parakstu vākšanas kampaņa nav izpelnījusies lielu atbalstu.
Vietējie žurnālisti parakstu vākšanas iecirknī sastapa Liepājas domes deputātu, grupas „Credo” mūziķi Valdi Skujiņu. Viņš teica, ka tur bija ieradies spiedīgas nepieciešamības vadīts, bet nedomā parakstīties. Uz tualeti Liepājas Latviešu biedrības namā, kurā strādā ne tikai Skujiņš, bet arī parakstu vācēji, ir jāiet garām parakstu vākšanas iecirknim.
