Bijušajai Centrāltirgus vadītājai nosacīts cietumsods un 16 000 Ls naudassods

Tā paredz sodīt viņu par neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos, nelikumīgām darbībām ar maksāšanas līdzekļiem un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā apsūdzēto Orlovu ar nosacītu brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem un tikpat ilgu pārbaudes laiku, mantas konfiskāciju un naudassodu 16 000 latu apmērā.

Orlovai arī uzlikts par pienākumu piecu darba dienu laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas pieteikties soda izciešanai Valsts probācijas dienesta Rīgas teritoriālajā struktūrvienībā.

Minēto spriedumu desmit dienu laikā varēs pārsūdzēt vienīgi kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Senātā, informēja Latgales priekšpilsētas tiesā.

Kā ziņots, prokuratūras preses sekretāre Laura Pakalne iepriekš informēja, ka bijusī valsts amatpersona apsūdzēta pēc Krimināllikuma 326.panta 1.daļas, 15.panta 4.daļas, 193.panta 2.daļas un 195.panta 3.daļas. Persona apsūdzēta par neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos, nelikumīgām darbībām ar maksāšanas līdzekļiem un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

Šo lietu 2008.gada decembrī sāka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Šā gada martā birojs lietas materiālus nosūtīja nosūtījis Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajai prokuratūrai, rosinot par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā saukt pie kriminālatbildības Orlovu, bet par šo darbību atbalstīšanu - vēl četras privātpersonas.

Pakalne informēja, ka prokuratūrā pret šīm četrām privātpersonām kriminālprocess ir izbeigts "noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ".

KNAB izmeklēšanas laikā konstatēts, ka RCT amatpersona, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli, guvusi pretlikumīgu labumu no komercsabiedrības, kas bija RCT darījuma partneris. Šī komercsabiedrība no RCT nomāja zemi un tirdzniecības vietas uz šīs zemes nodeva apakšnomā citām personām. Lai nodrošinātu konkrētu komercsabiedrību darbību Centrāltirgū, amatpersona, būdama atbildīga par tirdzniecības organizāciju, ilgstoši izmantoja savu dienesta stāvokli un līdz pat kriminālprocesa sākšanas brīdim piedalījās lēmumu pieņemšanā attiecībā uz šīm komercsabiedrībām, informēja KNAB.

Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka RCT amatpersona līdz 1997.gadam ir bijusi dalībniece un strādājusi kādā komercsabiedrībā. Taču, neraugoties uz to, ka no 1997.gada RCT amatpersona juridiski vairs nebija šīs komercsabiedrības dalībniece un neieņēma nekādus amatus, tā faktiski saglabāja ietekmi komercsabiedrībā un ar firmas darbinieku atbalstu lēma par saimnieciskajiem jautājumiem, tajā skaitā par dividenžu izmaksu un saņemšanu. Tāpat arī, lai nodrošinātu labvēlīgu lēmumu pieņemšanu konkrētu komercsabiedrību interesēs, amatpersona veica darbības ar mērķi ietekmēt citus RCT valdes locekļus.

Kā iepriekš norādīja KNAB, izmeklēšanas laikā noskaidrotie fakti liecina, ka RCT amatpersona organizēja personu noformēšanu par komercsabiedrības dalībniekiem, ar kuru starpniecību tā regulāri saņēma naudas līdzekļus, kas viņiem tika izmaksāti kā dividendes. Amatpersonas noziedzīgās darbības palīdzēja īstenot vairāki komercsabiedrības darbinieki.

Lai slēptu un legalizētu noziedzīgi iegūtus līdzekļus, RCT amatpersona personīgi un ar starpniekiem tos pārskaitīja uz savu kontu ārzemēs. Izmeklēšanas laikā konstatēts, ka pretlikumīga labuma veidā RCT amatpersona saņēmusi vismaz vienu miljonu latu. No komercsabiedrības dalībniekiem RCT amatpersona saņēma ne tikai finanšu līdzekļus, bet arī personīgajām vajadzībām izmantoja mobilos sakarus, kuru rēķinu apmaksu veica komercsabiedrība. Tāpat amatpersonas radinieka vajadzībām komercsabiedrība līzingā iegādājās automašīnu, noskaidrojis KNAB.

Biroja veiktās pirmstiesas izmeklēšanas laikā ir veikts liels skaits procesuālo darbību, savākts liels tiešo un netiešo pierādījumu apjoms, veiktas dažāda veida ekspertīzes un saņemta arī tiesiskā palīdzība no ārvalstīm, pastāstīja KNAB.

Tā komercsabiedrībā veiktās dokumentālās revīzijas gaitā ir secināts, ka, iznomājot RCT piederošās tirdzniecības vietas, komercsabiedrība ir guvusi ievērojamu peļņu, kura tikusi novirzīta dividenžu izmaksai tās dalībniekiem. Tādējādi faktiski peļņa par īpašuma iznomāšanu tikusi privātpersonām, nevis Rīgas pašvaldībai, kurai pieder RCT akcijas.

Uzskatot, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā ir savākti pietiekami pierādījumi, KNAB izmeklētājs rosina saukt pie kriminālatbildības RCT amatpersonu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā pēc Krimināllikuma (KL) 318.panta 2.daļas un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā pēc KL 195.panta 3.daļas. Savukārt pret četrām privātpersonām KNAB izmeklētājs rosina sākt kriminālvajāšanu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas atbalstīšanu, tajā skaitā pret vienu privātpersonu - arī par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, informēja KNAB.

Kā ziņots, Orlova sākotnēji neatzina noziedzīgos nodarījumus, par kuriem KNAB viņu turēja aizdomās. Dažus mēnešus viņa kopā ar dēlu Artjomu, kurš arī tika aizturēts šajā lietā, atradās apcietinājumā, taču 2009.gada 25.februārī abi no apcietinājuma tika atbrīvoti, liecina aģentūra LETA arhīvs.

Līdz ar Orlovu un viņas dēlu KNAB darbinieki 2008.gada decembra sākumā aizturēja vēl divas personas, no kurām viena bija tirgus jurists Vjačeslavs Mitins, taču apcietinājums šajā lietā tika piemērots tikai Orlovai un viņas dēlam.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja KNAB, tirgus amatpersonas un privātpersonas KNAB darbinieki aizturēja 2008.gada 9.decembrī pēc ilgstošas operatīvās darbības pasākumu veikšanas.

Jau sākotnējās izmeklēšanas laikā iegūtā informācija devusi pietiekamu pamatu uzskatīt, ka toreizējā RCT amatpersona savu dienesta stāvokli ilgstoši izmantojusi prettiesisku materiālu labumu gūšanai vairāk nekā 100 000 latu apmērā.

Izmantojot Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas SIA "Lursoft" pakalpojumus, aģentūra LETA tolaik pārliecinājās, ka Orlovas dēlam un Mitinam pieder SIA "Jurlats", kas nodarbojas ar juridisko pakalpojumu sniegšanu. 2006.gadā dibinātajā uzņēmumā par revidenti savulaik strādāja Daina Rumpa, kurai pieder firma "KAS". Tieši šis uzņēmums pēdējos gados ieguvis vairākus pasūtījumus no Centrāltirgus.

Kā aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja advokāts Jānis Davidovičs, Orlovas lietas materiālos "ir minētas vairākas firmas", tostarp arī uzņēmums "KAS". "Bet es gribētu apgalvot, ka ne viss, kas tur rakstīts, ir taisnība," toreiz piebilda advokāts.

Kā 2008.gada 8.novembrī, rakstīja laikraksta "Diena" pielikums "SestDiena", 2007.gadā "KAS" uzvarēja konkursā par Centrāltirgus teritorijas ikdienas uzkopšanu par 40 000 latu. Šī firma ieguva arī vēl trīs citus pasūtījumus, kuru summas ir zīmīgas - 9600 lati, 9998 lati un 9957 lati. Tieši tik daudz, lai nepārsniegtu 10 000 latu robežu, kad konkurss jāizsludina Iepirkumu uzraudzības biroja interneta mājaslapā.

Kā rakstā skaidroja "SestDiena", ja summa ir zemāka, pietiek, ka publicē informatīvo paziņojumu uzņēmuma interneta mājaslapā vai vietējā avīzē, un plašs interesentu loks, visticamāk, par to nemaz neuzzina. 2008.gada janvārī par 9900 latiem "KAS" no Centrāltirgus izveda sniegu. Tā gada janvārī sniegs bija tikai mēneša sākumā.

Lietas materiālos figurē arī SIA "Tirdzniecības nams Latgales priekšpilsētā", kas, kā liecina "Lursoft" pieejamā informācija, savulaik piederēja arī Orlovai, bet laikā, kad Orlovu aizturēja, tā īpašnieces bija Anita Dārziņa un Marina Tabakurska. Tolaik vienīgais firmas valdes loceklis bija Andrejs Galzons, bet iepriekš firmas amatpersona bija arī Orlovas nu jau šķirtais vīrs Viktors Cibuļskis.

Orlova bija RCT valdes priekšsēdētāja no 2005.gada līdz 2008.gada 16.decembrim, kad tika reģistrētas izmaiņas RCT vadībā un par valdes priekšsēdētāju tika iecelts Edvīns Vējš, kurš iepriekš bija uzņēmuma valdes loceklis.

Orlova 2005.gadā kandidēja Rīgas domes vēlēšanās no Zaļo un zemnieku savienības saraksta.