Pārsūdz lēmumu par "Krājbankas" prezidenta Priedīša apcietināšanu

Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu nākamajā dienā pēc sūdzības saņemšanas Vidzemes priekšpilsētas tiesai tā būs jānosūta uz Rīgas apgabaltiesu, savukārt apgabaltiesai tā jāizskata septiņu dienu laikā pēc saņemšanas.

Vārpiņš pastāstīja, ka Priedītis tika aizturēts pirmdien, kad viņš pats vērsās Valsts policijā (VP) un policija pēc viņa iesnieguma sāka kriminālprocesu. Priedītis policistiem stāstījis, ka, iespējams, viņa nepārdomātas rīcības rezultātā bankai ir radušies zaudējumi. Kredītiestādes prezidents atzinis, ka ir parakstījis dokumentus attiecībā uz bankas finanšu līdzekļiem, neievērojot kārtību, kādā šie dokumenti ir jāparaksta.

Vārpiņš pauda sašutumu par VP rīcību, lūdzot viņa klientam piemērot apcietinājumu, tāpat šokēts esot arī viņa klients, kurš patlaban ievietots ārstniecības iestādē.

Advokāts uzsvēra, ka Priedītis pats pieteicās policijā, atzina savu vainu, pauda gatavību sadarboties ar izmeklētājiem un nepārkāpa viņam sākotnēji piemēroto drošības līdzekli - aizliegumu izbraukt no valsts, taču, neraugoties uz to, VP vērsās tiesā ar lūgumu viņu apcietināt. Tas Priedītim esot bijis liels psiholoģisks trieciens, tāpēc arī viņš nonācis ārstniecības iestādē, kur atrodas joprojām, bet tiesa par viņa apcietināšanu lēmusi bez paša klātbūtnes.

Priedītis policijā vērsies 21.novembrī, dienas pirmajā pusē. Īsi pēc tam policija, ņemot vērā Priedīša iesniegumā minētos faktus, sākusi kriminālprocesu, kurā bankas prezidents atzīts par aizdomās turēto un viņam kā drošības līdzeklis piemērots aizliegums izbraukt no valsts. Pēc tam Priedītis sniedzis liecības un piedalījies izmeklētāju veiktajās kratīšanās. Jau pašā sākumā bankas prezidents izmeklētājiem paskaidrojis, ka ļoti nožēlo izdarīto, un apliecinājis, ka sniegs maksimālu atbalstu, lai sekmētu izmeklēšanu.

Tai pašā dienā, pēc kratīšanu pabeigšanas, ap plkst.22, policisti Priedīti aizturējuši, kā aizturēšanas pamatu norādot, ka bankas prezidents pārkāpis piemērotā drošības līdzekļa nosacījumus, tāpēc viņu būtu nepieciešams apcietināt.

Kā uzskata Vārpiņš, minētais aizturēšanas pamatojums bijis "sadomāts un patiesībai neatbilstošs". Priedītis visnotaļ neesot pārkāpis piemēroto drošības līdzekli, proti, viņš nav mēģinājis izbraukt no valsts. "Viņš neradīja un necentās radīt šķēršļus izmeklēšanai, bet gluži pretēji - savu iespēju robežās atbalstīja to," aģentūrai LETA apgalvoja advokāts.

Sūdzībā par Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu apcietināt Priedīti Vārpiņš esot norādījis, ka Kriminālprocesa likums personai apcietinājumu kā drošības līdzekli ļauj piemērot tikai tādā gadījumā, ja lietā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, taču kriminālprocesā nekādu konkrētu ziņu neesot, līdz ar to izmeklēšanas tiesnesei neesot bijis pamats savā lēmumā apgalvot, ka, neapcietinot Priedīti, viņš var traucēt pirmstiesas izmeklēšanai - sazināties ar citām, iespējams, noziedzīgā nodarījumā iesaistītām personām, savstarpēji saskaņot liecības, slēpt pierādījumus vai kontrolēt turpmāku naudas summu pārskaitīšanu, izmantojot arī ārzonu kompāniju norēķinu kontus.

Tāpat advokāts sūdzībā par "Krājbankas" prezidenta apcietināšanu vērsis uzmanību uz to, ka, nosakot aizdomās turētajam bargāko iespējamo drošības līdzekli, nav ņemta vērā viņa personība - agrākā nesodāmība un nevainojamā reputācija -, kā arī sliktais veselības stāvoklis. Tiesa nav izvērtējusi drošības līdzekļa samērīgumu, kā to prasa Kriminālprocesa likums, kā arī nav motivējusi, kādēļ tā uzskata par neiespējamu piemērot Priedītim citu drošības līdzekli, piemēram, drošības naudu, aģentūrai LETA skaidroja advokāts.

Savā sūdzībā viņš lūdzis Rīgas apgabaltiesu atcelt Vidzemes priekšpilsētas tiesas izmeklēšanas tiesneses 22.novembra lēmumu par drošības līdzekļa apcietinājuma piemērošanu Priedītim.

Kā ziņots, Priedītis pagaidām ir vienīgais apcietinātais "Krājbankas" valdes loceklis šajā kriminālprocesā. Trīs pārējie bankas vadības pārstāvji patlaban atrodas uz brīvām kājām. Vakar pēcpusdienā tiesa atteicās piemērot apcietinājumu "Krājbankas" valdes locekļiem Mārtiņam Zalānam un Dzintaram Pelcbergam. Savukārt aizturētajai bankas valdes loceklei Svetlanai Ovčiņņikovai policija apcietinājumu piemērot nemaz nelūdza, un vakar vakarā viņa tika atbrīvota.

Kā ziņots, VP ir sākusi kriminālprocesu saistībā ar "Krājbankā" konstatēto līdzekļu iztrūkumu. Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Laura Pakalne aģentūrai LETA pastāstīja, ka VP minēto kriminālprocesu sākusi pēc Krimināllikuma (KL) 196.panta 1.daļas. Prokuratūra pār šo procesu veic uzraudzību.

KL 196.panta 1.daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir uzņēmuma vai organizācijas atbildīga darbinieka vai pilnvarotas personas izdarītas tīšas darbības, ļaunprātīgi izmantojot savas pilnvaras vai tās pārsniedzot, ja ar šīm darbībām radīts būtisks kaitējums uzņēmuma, organizācijas vai ar likumu aizsargātām citas personas tiesībām un interesēm.

Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai arestu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 80 minimālajām mēnešalgām (16 000 latu).

"Krājbankas" kriminālprocesu izmeklē VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, sacīja VP priekšnieks ģenerālis Ints Ķuzis. Lai gan kriminālprocesam ir viens procesa virzītājs-izmeklētājs, taču jau šobrīd ar minēto lietu strādā ap 20 cilvēku, veidojot īpašu izmeklēšanas grupu.

"Krājbankā" konstatēts līdzekļu iztrūkums ap 100 miljoniem latu, otrdien žurnālistus informēja Ķuzis.

LETA