Par krievu valodas statusu atšķiras viedokļi pat ģimenē - viens piedalās parakstu vākšanā, otrs - ne
Pat vienā ģimenē atšķiras viedokļi par to, kādam jābūt krievu valodas statusam Latvijā, par situāciju savā ģimenē pastāstīja Latvijas Krievu kultūras biedrības vadītāja Jeļena Matjakubova.
Šonedēļ beidzās parakstu vākšana par oficiālu divvalodību Latvijā. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) provizoriskie dati liecina, ka par Satversmes grozījumu ierosināšanai par valsts valodas statusa piešķiršanu arī krievu valodai Latvijā parakstījušies 183 tūkstoši. Visticamāk, Latvijā pavasarī gaidāms referendums par šo jautājumu.
Matjakubova, kura darbojas arī Valsts prezidenta pakļautībā izveidotajā Mazākumtautību padomē, norādīja, ka viņas ģimenē notiek diskusijas par to, kādam jābūt krievu valodas statusam Latvijā, taču ģimenei tas neesot sašķēlis.
Parakstu vākšanu atbalstījis dēls, kuram jau ir trīs bērni. Viņu uzmanīgu darījušas diskusijas par to, ka visās skolās vajadzētu mācīties tikai latviešu valodā.
"Nav taisnība, ka lielākā daļa krievu atbalsta mācības tikai latviešu valodā. Viņi ir nobažījušies, ka pēc kāda laika var īstenoties ideja, ka visas skolās būs jāmācās tikai latviski. Tas bija kā protests, vēlme parādīt, ka ir cits viedoklis valodas jautājumā. Viņš aizgāja parakstīties, jo viņam nebija citas iespējas aizstāvēt savu bērnu intereses," apsvērumus klāstīja biedrības vadītāja.
Savukārt otrs dēls parakstu vākšanā nav piedalījies. "Viņš domā, ka tas nav korekti, jo Latvijā valsts valodai ir jābūt vienai. To viņš apzinās un dod priekšroku latviešu valodai, tomēr uztraucoties par krievu skolām," neslēpa Matjakubova.
Biedrības vadītāja parakstu vākšanā nepiedalījās un nevienu no saviem ģimenes locekļiem nav mēģinājusi pārliecināt, kā būtu pareizāk rīkoties. Taču kritiski viņa vērtēja valdības attieksmi pret mazākumtautībām.
"20 gadu neviens nedzird – jā, formāli gatavi atbalstīt mazākumtautības, bet konkrētas rīcības nav. Mazākumtautību loma ir iznīcināta, bet varbūt šī ir tā reize, kad jāparāda – nu sadzirdiet. [Premjers Valdis] Dombrovskis sniedz komentārus, pat neuzklausot mazākumtautības. Viņš uzticas padomniekiem, bet šie profesionāļi skatās tikai no vienas puses," uzskata Latvijas krievu kultūras biedrības vadītāja.
Jau ziņots, ka provizoriskie dati liecina, ka Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) rīkotajā parakstu vākšanā Satversmes grozījumu ierosināšanai par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai piedalījušies 183 046 cilvēki. Tagad vairākas nedēļas notiks parakstu pārbaude. Parlaments par šo likumprojektu varētu balsot pavasara sesijā.
CVK vadītāja vietnieks Raimonds Olehno aģentūrai BNS prognozēja, ka referendums varētu notikt aprīlī vai maijā. Visvairāk parakstījušies Rīgā ‒ 89,4 tūkstoši un Daugavpilī ‒ 27,8 tūkstoši iedzīvotāju.
