Valdība atbalsta Latvijas armijas dalības turpināšanu Afganistānā

Sagatavotais likumprojekts paredz Latvijas dalību šajā operācijā pagarināt līdz nākamā gada 13.oktobrim. Pēc šodienas valdības sēdes minēto likumprojektu nodos parlamentam, lai deputāti pieņemtu gala lēmumu jeb sniegtu mandātu operācijas turpināšanai.

Valdība 13.oktobrī slēgtā ārkārtas sēdē jau nolēma pagarināt NBS dalību NATO vadītajā militārajā operācijā Afganistānā.

Saskaņā ar likuma "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās" pārejas noteikumu 4.punktu Ministru kabinets lēma par NBS dalības ISAF termiņa pagarināšanu līdz šā gada 31.decembrim. Līdz ar to NBS dalības pagarināšanai ISAF operācijā līdz ANO Drošības padomes noteiktā mandāta beigām - 2012.gada 13.oktobrim - nepieciešams Saeimas lēmums.

Kā aģentūrai LETA iepriekš skaidroja Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktors Airis Rikveilis, termiņš sākotnēji tika pagarināts līdz gada beigām, jo šis valdības lēmums būs vēl jāpārstiprina Saeimai, proti, līdz gada beigām parlamentam sev ērtā laikā būs jābalso par pilnu mandātu Latvijas karavīru dalībai šai operācijā.

Saeima 22.septembrī piešķīra valdībai pagaidu tiesības lemt par misijas Afganistānā pagarināšanu, jo spēkā esošais mandāts NBS dalībai Starptautisko Drošības atbalsta spēku (ISAF) misijā Afganistānā beidzas 2011.gada 13.oktobrī.

Valdības lēmums par termiņa pagarināšanu operācijai Afganistānā ticis pieņemts vienbalsīgi, iepriekš preses brīfingā žurnālistiem pastāstīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V). Viņš apliecināja, ka Latvija nākamgad, tāpat kā šogad, uz Afganistānu plāno nosūtīt ne vairāk kā 350 karavīru un šim mērķim plānotie līdzekļi ir ap 12 miljoniem latu.

ANO Drošības padomes rezolūcijā, ar kuru Pabriks iepazīstināja arī pārējos valdības locekļus, uzsvērts, ka NATO dalībvalstīm līdz 2014.gada beigām ir jāpalīdz Afganistānas valdībai tikt galā ar teroristiskajām aktivitātēm un nelegālo narkotisko vielu apriti, lai tad arī visi kopīgi varētu domāt par militārās operācijas pabeigšanu šajā nemieru plosītajā zemē.

Pabriks, skaidrojot nepieciešamību Latvijai piedalīties šajā operācijā, vēlējās atzīmēt, ka būtu populistiski uzskatīt, ka Latvijas valsts varētu ietaupīt 12 miljonus gadā, ja mūsu karavīri pārtrauktu šo operāciju. Tad minētie līdzekļi savukārt tiktu ieguldīti citos mērķos, piemēram, apmācībā un bruņojuma nodrošināšanā.

Jau ziņots, ka ANO Drošības padome 12.oktobrī pagarināja ISAF mandātu Afganistānā vēl uz gadu, vienlaikus arī paužot gandarījumu par vienošanos, kas panākta Kabulas un Vašingtonas starpā par pakāpenisku drošības kontroles nodošanu Afganistānas valdībai līdz 2014.gada beigām.

Vienbalsīgi pieņemtajā rezolūcijā padome mudina ANO dalībvalstis nodrošināt ISAF ar personālu, aprīkojumu un resursiem, kā arī aicina tās arī turpmāk Afganistānā atbalstīt drošību un stabilitāti.

Padome pauda gandarījumu par pērn Lisabonā NATO un Afganistānas valdības parakstīto Ilgstošo partnerattiecību deklarāciju un konkrēti - apņemšanos garantēt atbalstu centieniem vairot Afganistānas spējas vērsties pret draudiem drošībai, stabilitātei un integritātei.

ANO struktūra arī mudināja ISAF un citus partnerus turpināt apmācīt, uzraudzīt un stiprināt Afganistānas nacionālos drošības spēkus, lai panāktu straujāku progresu "neatkarīgu, ilgtspējīgu, atbildīgu un etniski līdzsvarotu Afganistānas drošības spēku virzienā, visā valstī garantējot drošību un likuma varu".

Patlaban NATO vadītajos Starptautiskajos Drošības atbalsta spēkos (ISAF) Afganistānā dien vairāk nekā 180 Latvijas karavīru. Latvijas karavīri dien ziemeļu reģionā, Fārjābas provinces Meimanē, Balkhas provinces Mazārešarīfā, kā arī galvaspilsētā Kabulā.

Saeima 22.septembrī piešķīra valdībai pagaidu tiesības lemt par misijas Afganistānā pagarināšanu, jo spēkā esošais mandāts NBS dalībai ISAF misijā Afganistānā beidzas 2011.gada 13.oktobrī.