Kravcovs savus "Twitter" sekotājus Ziemassvētkos uzrunā latviski
Bijušais Saeimas deputāts, patlaban uzņēmējs un cīnītājs par krievu valodas nostiprināšanu Latvijā Valērijs Kravcovs (SC) savus sociālā tīkla "Twitter" sekotājus Ziemassvētkos uzrunājis latviski.
Deputāts, kuram iepriekš pārmesta nespēja apgūt latviešu valodu, nedaudz kļūdainā latviešu valodā aicina atrisināt "nepilsoņu jautājumu".
"Kamēr neatrisināt jautāumu par nepilsoņiem Latvijā - nebūs sniega Ziemassvētkos un saules Līgo svētkos! Dievs visu redz!" teikts Kravcova vēstījumā.
Pēc tam bijušais deputāts savus sekotājus uzrunā krieviski, novēlot burvīgus Ziemassvētkus.
Kā ziņots, Kravcovs, kuram lielākā uzmanība bija pievērsta latviešu valodas nezināšanas dēļ un kura vārds neparādījās 11.Saeimas vēlēšanu sarakstos, apņēmies Latvijā panākt krievu valodai oficiālās valodas statusu un nepilsoņiem tiesības balsot "vismaz pašvaldību vēlēšanās".
Kā Kravcovs stāstījis intervijā laikrakstam "Vesti Segodna", šo divu mērķu sasniegšanai viņš tagad tēmē uz iekļūšanu Eiropas Parlamentā, kura vēlēšanas gan gaidāmas tikai pēc pāris gadiem. Kravcova kampaņa balstīšoties uz Eiropas krievu alianses resursiem.
Līdz tam Kravcovs apņēmies aktivizēt krievu kopienu - ne vien Liepājā, kur viņš ir viens no krievu kopienas līderiem, bet arī Latvijā un pat Eiropas mērogā. "Sapņoju, lai krievu kopienu tīkls klātu visu Eiropu, jo tur dzīvo liels skaits krievvalodīgo. Vienā pašā Vācijā dzīvo divi miljoni, bet visā Eiropā - seši miljoni krievu," sacījis politiķis.
Krievu kopienas aktivizēšanas pasākumus Kravcovs sākšot no Latvijas perifērijas - Daugavpils, Rēzeknes, Jēkabpils, jo "Rīga ir pārāk inerta, tur daudzus krievus sabojājis nacionālais jautājums".
Liepājas krievu kopiena aicināja visus savus atbalstītājus doties parakstīties par referenduma ierosināšanu, lai krievu valodai piešķirtu otras valsts valodas statusu, un mudināja līdzīgi rīkoties krievu aktīvistus citās Latvijas pilsētās.
LETA jau ziņoja, ka tika savākts nepieciešamais parakstu skaits referenduma rīkošanai par krievu valodu kā otru valsts valodu. Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) apstiprināja 187 378 parakstus, kas ir 12,14% no balsstiesīgajiem iepriekšējās vēlēšanās. Lai rīkotu referendumu, bija nepieciešams savākt 154 379 parakstus.
CVK Satversmes grozījumu projektu iesniedza Valsts prezidentam, kuram tas saskaņā ar likumu bija jāiesniedz Saeimā. Saeima 22.decembrī ārkārtas sēdē vienprātīgi šo likumprojektu neatbalstīja - par to nebalsoja neviens deputāts, bet "Saskaņas centra" pārstāvji demonstratīvi atstāja sēžu zāli un balsojumā nepiedalījās.
Ņemot vērā to, ka Satversmes grozījumu projekts paredz mainīt Satversmes 4.pantu neatkarīgi no tā, kāds būtu Saeimas lēmums, par grozījumiem būs jārīko tautas nobalsošana. Tautas nobalsošana šajā jautājumā jāsarīko ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc vēlētāju iesniegtā Satversmes grozījumu projekta izskatīšanas Saeimā. Visticamāk, referendums varētu notikt pēdējā iespējamajā datumā - 18.februārī.
Referendums valsts budžetam maksās 1,7 miljonus latu.
Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas piešķiršanu referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.
CVK par referenduma norises laiku varētu lemt nākamā gada 3.janvārī.
Jau iepriekš izskanējis, ka tautas nobalsošana par Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodu noteikt kā otru valsts valodu, varētu notikt 18.februārī.
