Kultūras ministre vēlas slēgt darba līgumu ar Žagaru

Ministre vēlas, lai Žagara vadībā triju mēnešu laikā LNO tiktu veikts neatkarīgs funkciju un finanšu audits, lai noskaidrotu, cik izmaksā operas darbības nodrošināšana pie dažādiem scenārijiem. Lūgta konkretizēt, kādi šie scenāriji varētu būt, Jaunzeme-Grende atbildēja, ka ir jāizvērtē iespēja, ka LNO no repertuāra teātra, kāda tā ir patlaban, tiek pārveidota par projektu teātri, respektīvi, tiek iestudēta viena izrāde, kura tiek spēlēta katru dienu, kamēr vien skatītāji vēlas to apmeklēt.

Jaunzeme-Grende arī uzskata, ka varētu tikt detalizēti LNO darbības principi, kas ir noteikti speciālā likumā par Nacionālo operu: profesionālisms, nacionālisms un pieejamības nodrošināšana. Pieejamības nodrošināšanas robežu, pēc ministres domām, varētu noteikt speciālais audits.

Terminētajā darba līgumā Žagaram tiktu uzdots sagatavot grozījumus likumā par LNO, kas paredzētu, ka turpmāk operu vada nevis viens, bet trīs valdes locekļi.

Kultūras ministre arī uzskata, ka LNO ir jāizveido Sabiedrības uzticības padome, kurā būtu gan LNO pārstāvji, gan sabiedrības pārstāvji, iespējams, arī politiķi, norādīja ministre.

Patlaban spēkā ir likums, ar kuru visas padomes valsts kapitālsabiedrībās ir likvidētas, atstājot tikai valdi.

Kā apgalvoja ministre, Žagars esot piekritis slēgt terminēto līgumu, bet vēl tiekot diskutēts par tā nosacījumiem.

Savukārt Žagars informēja, ka pagaidām viņam ar kultūras ministri bijusi tikai vispārēja saruna, tāpēc būšot ļoti svarīgi, vai piedāvātajā darba līgumā būs precīzi noteikts valsts, Kultūras ministrijas (KM) un Žagara kā LNO direktora atbildības sadalījums. "Bezatbildīgu līgumu es neparakstīšu. Ceru, ka mani un kultūras ministres uzstādījumi sakritīs un sadarbība būs virzīta uz konkrētu rezultātu - LNO tālāku attīstību," sacīja Žagars.

Žagars arī uzsvēra, ka ir ilgi cīnījies par to, lai LNO finansēšanā un pārvaldīšanā notiktu reformas. Funkcionālajam un finanšu auditam, ko iecerējusi veikt KM, pēc Žagara teiktā, vajadzētu profesionāli izpētīt, cik valstij maksā operas un baleta teātra uzturēšana un tā pieejamības nodrošināšana cilvēkiem. Žagars arī atgādināja, ka Igaunijā ir divi operas un baleta teātri - Tartu un Tallinā, bet Lietuvā ir trīs muzikālie teātri - Kauņā, Klaipēdā un Viļņā.

Žagars arī pastāstīja, ka finansiāli veiksmīgi ir izrādījušies LNO Jaungada koncerti, kas kopā ar sponsoru piešķirtajiem līdzekļiem ļāvuši LNO parādu kopš 23.decembra samazināt vēl par 200 000 latu.

Žagars pauda viedokli, ka tālāka algas samazināšana LNO darbiniekiem un aicinājumi doties bezalgas atvaļinājumā varētu tikai radīt streika draudus. LNO arodbiedrības esot vairākkārt vērsušās pie direktora ar lūgumu atjaunot finansējumu 2008. gada līmenī, kas bija par 35% lielāks nekā patlaban.

Jautāts par to, cik lielu finansējumu Žagars vēlētos saņemt no valsts, viņš atbildēja, ka būtu labi, ja valsts finansējums garantētu LNO darbiniekiem vidējo algu vismaz 473 latu apmērā pirms nodokļu nomaksas.

Jauniestudējumus opera varētu veidot par sponsoru piešķirtajiem līdzekļiem, kas šogad bija 500 000 latu, bet nākamajam gadam tie plānoti 650 000 latu apmērā.

Žagars arī pastāstīja, ka savulaik tikuši izstrādāti pieci LNO tālākās darbības scenāriji, no kuriem viens paredz saglabāt pašreizējo repertuāru teātra statusu, otrs - pāriet uz projektu teātri, bet trešais - izveidot kādu starpvariantu.

Žagars uzskata, ka vislabākais LNO ir saglabāt repertuāra teātra statusu un pāriet uz projektu teātri būtu riskanti, jo vismaz sākumā tas radītu zaudējumus. Nav zināms, cik ilgi Rīgā, kurā ir apmēram miljons iedzīvotāju, varētu izrādīt vienu un to pašu operas vai baleta iestudējumu, atzina Žagars.

Žagars arī pastāstīja, ka ir saņēmis jau divus darba piedāvājumus no ārzemēm - no Krievijas un Vācijas. Tomēr viņam esot lielāks gandarījums strādāt Latvijā.

Žagars apgalvoja, ka 2012.gads operai būs izdzīvošanas gads, bet 2013.gadā ir jāsāk realizēt vairākus pilotprojektus, lai godam sagaidītu 2014.gadu, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, un 2015.gadu, kad Latvija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienībā.

Turpretī Kultūras ministres ārštata padomnieks Ints Dālderis (V) informēja žurnālistus, ka LNO īstermiņa parādi kreditoriem ir 213 000 latu, bet nodokļu parāds uz 30.novembri bija 181 000 latu.

KM darba grupa ir atzinusi, ka šogad LNO kopējo saistību apmērs nav palielinājies un maksātnespējas draudu operai nav, jo neviens kreditors nav prasījis atzīt tās maksātnespēju.

Arī draudu tās operatīvajai darbībai neesot, bet bez ārējas palīdzības operai būs ļoti sarežģīti samaksāt savus parādus un nodrošināt pilnvērtīgu darbību.

Tāpēc LNO vadībai tiks ieteikts turpināt taupības pasākumus, pārskatīt autoratlīdzības līgumu slēgšanu ar štata darbiniekiem, kam tiek tērēti apmēram 60 000 latu gadā, kā arī atteikties no piemaksām pie darbinieku algām, kas prasa 92 000 latu gadā.

Kultūras ministre arī paziņoja, ka pēc gada, kad jau būs pieņemti grozījumi LNO likumā, tiks izsludināts konkurss uz trim tās valdes locekļu amatiem, kuriem būs jāuzņemas solidāra atbildība par operas turpmāko darbību.