Bijušais "Rīgas namu" šefs par 230 sertifikātiem ticis pie dzīvokļa Vecrīgā

Par to vēsta portāls "pietiek.com". Pats Lācis noliedz dienesta stāvokļa izmantošanu un visā vaino sakritības.

Par SIA "Rīgas nami" direktoru Lācis kļuva 1993.gada 8.janvārī, liecina "Lursoft" dati. No 2002.gada 11.aprīļa līdz 2010.gada jūlijam Lācis bija "Rīgas namu" valdes priekšsēdētājs, bet bija spiests aiziet pēc konflikta ar toreizējo Rīgas vicemēru Aināru Šleseru (LPP/LC), kurš pārmeta Lācim saimnieciskos pārkāpumus.

Smilšu ielā 14 jau kopš 1990.gada atrodas "Rīgas namu" birojs. Šī nama 5. dzīvokli, kas atrodas virs pašvaldības uzņēmuma biroja, kā savu dzīvesvietu Lācis publiskos reģistros norādījis jau vairāk nekā 10 gadus. Tomēr pirkuma līgums starp Lāci un pašvaldības dzīvokļu privatizācijas komisiju noslēgts tikai 2007.gada 31.oktobrī. Pirkuma maksa par dzīvokli tobrīd noteikta 6 456,24 lati jeb 230,58 sertifikāti, nosakot, ka apmaksa par pirkumu veicama 100% sertifikātos. Jau tobrīd, kā rāda Zemesgrāmatas dati, šī dzīvokļa kadastrālā vērtība bijusi 146 162 lati.

Rīgas pilsētas valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija 1997.gada 10.decembrī pieņēmusi lēmumu nodot šo dzīvokli Lāča īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai. Lēmums tapis pēc Lāča iesnieguma, un jo dažas nedēļas iepriekš - 24.oktobrī - Lācis bija parakstījis dzīvojamās telpas īres līgumu. Tomēr tikai 2006.gada 14.novembrī ar Rīgas domes lēmumu sākta nama Smilšu ielā 14 privatizācija.

Saskaņā ar Lāča versiju, fakts, ka viņš par 230 sertifikātiem nekustamā īpašuma tirdzniecības buma pašā karstumā ticis pie plaša dzīvokļa Vecrīgā, esot skaidrojams ar sakritību. 90.gadu vidū denacionalizētā namā, kurā viņš dzīvojis līdz tam, sācies kapitālais remonts un pašvaldība viņam piedāvājusi vairākus variantus, kurp pārcelties. Viens no piedāvātajiem variantiem bijis Smilšu ielas 14.nams, kurā izvietots Lāča vadītā pašvaldības uzņēmuma birojs.

"Tā kā es tur strādāju, protams, ka zināju par tukšu dzīvokli," atzinis Lācis, bet dienesta stāvokļa izmantošanu noliedz, uzsvērdams, ka pats neviena lēmuma pieņemšanā par šo īpašumu nav bijis iesaistīts. Arī pārējie dzīvokļi, kurus viņam piedāvājusi Rīgas dome, bijuši izvietoti pilsētas centrā - Brīvības ielā un Ernesta Birznieka-Upīša ielā, uzsvēris Lācis. Dzīvokli viņš esot remontējis par saviem līdzekļiem, pašvaldības nauda tur neesot ieguldīta.

Par sakritību Lācis nodēvējis arī faktu, ka pie diviem citiem dzīvokļiem šajā namā uz tik pat izdevīgiem nosacījumiem ticis kāds Pēteris Pauls Andrejs Igenbergs, kurš, kā rāda "Lursoft" datubāze, bijis biznesa partneris ar Lāci saistītam uzņēmējam Vilim Pekstiņam. Igenbergs 2007.gada oktobrī praktiski vienlaikus ar Lāci ieguvis īpašumtiesības uz 125,9 kvadrātmetru plašu dzīvokli Nr.6 Smilšu ielā 14. Pirkuma maksa par dzīvokli bijusi 7470,40 lati jeb 266,8 sertifikāti. Arī Igenbergam apmaksa par pirkumu noteikta 100% sertifikātos. Pēc zemesgrāmatas datiem, īpašuma kadastrālā vērtība tobrīd bijusi teju desmit reižu lielāka - 63 983 lati. Tajā pašā 2007.gada oktobrī Igenbergs savā īpašumā ieguvis vēl otru dzīvokli šajā namā. Par 8 083 latiem viņš privatizējis 115 kvadrātmetru lielu dzīvokli, kura kadastrālā vērtība tobrīd bijusi 58 445 lati. Arī šis darījums noticis, kā maksājuma līdzekli izmantojot privatizācijas sertifikātus.

Lācis apgalvojis, ka ar Igenbergu nav pazīstams, arī viņa un savam biznesa partnerim Pekstiņam par Smilšu ielas 14 brīvajiem dzīvokļiem neesot stāstījis un notikušais ir tikai sakritība "tik mazā pilsētā kā Rīga". Lācis sacījis, ka neko par saviem kaimiņiem nezinot, tādēļ nevarot atbildēt, kurš dzīvo Smilšu ielas 14. nama dzīvokļos Nr.6 un 8 - Igenbergs vai Pekstiņš.

Kā rāda "Lursoft" datubāze, laika posmā no 1999. līdz 2005.gadam Igenbergs bijis amatpersona Latvijas-Lihtenšteinas kopuzņēmumā "Riga Investment", kura ģenerāldirektors tobrīd bijis Vilis Pekstiņš. Šobrīd Vilis Pekstiņš ir valdes loceklis Lāča dibinātajā SIA "Būvprocesu vadības aģentūra". Savukārt viņa dēls Lauris Pekstiņš ir šīs firmas līdzīpašnieks.