Latvijas armijas karavīru rindās ir gandrīz 17% sieviešu
Nacionālajos bruņotajos spēkos dien 4500 karavīru, no kuriem 764 jeb 16,98% ir karavīri sievietes. No viņām 153 ir virsnieces, 394 instruktores un 217 kareives vai dižkareives. Bruņotajos spēkos strādā arī 279 civilās darbinieces, liecina militāro ziņu portālā "sargs.lv" apkopotā informācija.
Visvairāk sieviešu dien Nodrošinājuma pavēlniecībā - 40%, Mācību vadības pavēlniecībā - 27,2% un Gaisa spēku aviācijas bāzē - 22,84%. Jūras spēku flotilē dien 12,63%, savukārt Zemessardzē (tikai no profesionālā dienesta karavīru skaita) - 18,37%. Vismazāk sieviešu ir Sauszemes spēku kājnieku brigādē - 9,24%.
Aptuveni 25% karavīru sieviešu darbs saistīts ar personāla vai lietvedības jautājumiem. Populāras specialitātes sieviešu vidū ir arī apgāde, medicīna, finanses un ekonomika.
Starptautiskajās operācijās līdz šim ir piedalījušās 119 sievietes, kas ir 5,2% no kopējā operācijās pabijušo karavīru skaita. No 177 šobrīd operācijās dienošajiem bruņoto spēku karavīriem septiņas ir sievietes.
2010.gada sākumā bruņotajos spēkos dienēja 801 sieviete jeb 17,44% no kopējā personālsastāva skaita, 2009.gadā - 887 sievietes jeb 17,38%, bet 2008.gadā - 871 sieviete jeb 17,72%, 2007.gadā - 861 sieviete jeb 17%, 2006.gadā - 833 sievietes jeb 18,19%, bet 2005.gadā - 758 sievietes jeb 17,25%, 2004.gadā - 703 sievietes jeb 17,72%, 2003.gadā - 742 sievietes jeb 18,95% un 2002.gadā - 681 sieviete jeb 18,25%.
Salīdzinājumam var minēt, ka citu NATO dalībvalstu bruņotajos spēkos sieviešu skaits sasniedz vidēji ir astoņi līdz 13%. Savukārt kaimiņvalstī Lietuvā dien 11%, Igaunijas regulāro spēku vienībās - 13%.
Līdz 2007.gadam netika veikti socioloģiskie pētījumi, lai noskaidrotu sabiedrības viedokli par sievietēm, kuras dien bruņotajos spēkos. Taču 2007.gada sākumā veiktajā pētījumā "Latvijas sabiedrības viedoklis par valsts aizsardzības jautājumiem" 30,4% aptaujāto atzina, ka bruņotajos spēkos dien pārāk daudz sieviešu. Savukārt 34,5% aptaujāto šādam apgalvojumam nepiekrita, bet 35,1% aptaujāto bija grūti atbildēt uz šo jautājumu.
2008.gada nogalē veiktajā pētījumā "Latvijas iedzīvotāju un viedokļu līderu viedoklis par profesionālo dienestu NBS" 30,3% aptaujāto iedzīvotāju atzina, ka bruņotajos spēkos dien pārāk daudz sieviešu, savukārt 76,1% karavīru šādu apgalvojumu noraidīja. Kopumā vērtējot bruņoto spēku atvērtību sievietēm, pētījumā tika secināts, ka karavīri un viedokļu līderi atzīst, ka armija ir piemērota darba vieta sievietēm, kā arī pievienojas viedoklim, ka sievietes var ieņemt līdzvērtīgus amatus kaujas vienībās un doties starptautiskajās operācijās.
Atsevišķu dažāda līmeņa komandieru nostāja par sieviešu dienestu ir arī noraidoša, un šī nostāja ir pausta arī publiski. Tajā pašā laikā pozitīvi vērtējams fakts, ka vairāk kā puse aptaujāto karavīru atzīst, ka sievietēm ir jādodas uz starptautiskajām operācijām, tādā veidā norādot uz karavīru sieviešu augsto profesionalitāti un sagatavotību.
Sievietēm profesionālajā militārajā dienestā Latvijā netiek izvirzītas atsevišķas prasības un noteiktas privilēģijas vai ierobežojumi, tādējādi ievērojot dzimumu līdztiesības principu. Profesionālajā dienestā sievietes tiek pieņemtas uz vispārīgiem noteikumiem, izņemot fiziskās sagatavotības normatīvus, kas sievietēm ir zemāki nekā vīriešiem.
Dienesta gaitā sievietēm un vīriešiem tiek izvirzītas vienādas prasības gan izglītības iegūšanai, gan iecelšanai amatā vai paaugstināšanai dienesta pakāpē. Bruņotie spēki nav noteikuši pieļaujamo sieviešu skaitu vai īpatsvaru, nav noteiktas arī vienības, specialitātes vai amati, kuros nedrīkstētu dienēt sievietes.
