83 gadus vecais Evalds Liepiņš startēs Pasaules „roņu” čempionātā. Foto

Evalds Liepiņš ir ziemas peldētāju kustības aizsācējs Latvijā, kā arī viens no vecākajiem „roņiem” Latvijā. Viņš 83 gadu vecumā plāno piedalīties Pasaules ziemas peldēšanas čempionātā, kurš šogad no 20. līdz 22. janvārim notiks Jūrmalā. Pieredzējušais kungs dalās savos iespaidos par dzīvi, kā arī par ziemas peldēšanas un norūdīšanās lomu ikviena cilvēka dzīvē.

Peldēšanas kustības dzimšana

Liepiņš atceras, ka Padomju Savienības laikā ziemas peldēšana bija izplatīta un labi organizēta; arī padomju Latvijā bija cilvēki, kuri bija aizdomājušies par šo aktivitāti.

„Iesākumā mani nesaistīja sacensības un es tur nemaz nepiedalījos. Izdomāju, ka ir jāsāk ar ziemas peldētāju skati. Tāpēc 1975.gada ziemā Bulduros notika 1. Ziemas peldētāju skate, kur visi varēja sevi parādīt, ka arī ziemas sezonā iespējams peldēties jūrā,” stāsta Liepiņš.

Vēlāk, 1981.gadā, atbalstu sniedza sporta biedrība „Daugava” un tika izveidota ziemas peldētāju sekcija, kuru Liepiņš vadīja līdz pat savam pēdējam lielajam startam – Pasaules čempionātam Helsinkos, Somijā, 2000.gadā.

„Norūdīšanās aukstā ūdenī ir vajadzīga visiem, pat maziem bērniem, bet ar noteikumu, ka tā notiek pakāpeniski un regulāri, ņemot vērā vecumu un sagatavotības līmeni,” savu stāstījumu par organisma pieradināšanu nelabvēlīgiem laikapstākļiem iesāk Liepiņa kungs.

Pakāpenība - tas ir viens no galvenajiem norūdīšanās principiem. Kā piemēru Liepiņš min gadījumu, kad kāda sieviete, pareizi nenovērtējot savu sagatavotības līmeni, skrējusi pa sniegu, kad nav bijusi pietiekami norūdīta. „Vēloties norūdīties, ir jāsāk pakāpeniski staigāt pa māju ar zeķēm un pēc tam ar basām kājām, tikai vēlāk sperot dažus soļus sniegā,” pamāca pieredzējušais peldētājs.

Visas procedūras jāpārtrauc, kad tās ķermenim kļūst par daudz. Liepiņš turpina: „Nedrīkst peldēt tik ilgi, līdz āda kļūst zila: ja parādās zosāda, tad nekavējoties peldēšana ir jāpārtrauc. Pareizā reakcija būs, ja pēc peldēšanas ķermenis ir silts un jūtama pat neliela durstīšana ādā.”

Ziemas peldēšana kā augstākā norūdīšanās forma

„Ziemas peldēšana kā augstākā norūdīšanās forma katru dienu nav pat vēlama,” norāda peldēšanas entuziasts. Viņš stāsta, ka ziemas peldēšanai ir jābūt īslaicīgai un optimāli aktīvai; rekordu sasniegšanu nedrīkst izvirzīt kā prioritāti.

Tomēr Liepiņa kungs atzīst, ka jaunam cilvēkam ziemas peldēšana ir iespējama katru dienu, uzsverot, ja ķermenis pretojas, tad ir jāieklausās sevī un no tik intensīvas slodzes jāatturas. „Iesaku atcerēties par vēl vienu lietu: tas, kas der vienam cilvēkam, tas neder otram. Ziemas peldēšana nav paredzēta visiem. Ir cilvēki siltummīļi un aukstummīļi,” smaidot nosaka pieredzējušais „ronis”.

Būt formā, lai piedalītos

Liepiņš stāsta, ka brieduma gados ir peldējis katru otro dienu. Turpretī tagad, vecumdienās, lai uzturētu sevi labā formā, katru dienu pielieto kontrastdušu un vienreiz nedēļā apmeklē baseinu. „Es esmu optimists, kaut gan sieviņa jau mani rāj, ka vajag pārtraukt. Taču es nevaru apstāties, jo runa ir par veselību,” spītīgi nosaka Liepiņš.

Šobrīd Liepiņa kungs plāno piedalīties ilgi gaidītajā Pasaules ziemas peldēšanas čempionātā Jūrmalā. „Vismaz desmit seniori, vecāki par 80 gadiem, sapulcēsies Lielupē, Jūrmalā. Līdz 20.janvārim vēl ir jānodzīvo, tomēr mēs visi gaidām iespēju, lai piedalītos šajā vērienīgajā pasākumā un ar pareizu metodiku vismaz iegremdētos āliņģī,” pārdomās dalās ilggadējais peldētājs.

Latvijā ir vairāki ziemas peldēšanas klubi, piemēram, „Jelgavas roņi”, „Ogres roņi”, „Raganas roņi” un citi. Liepiņš pats gan tagad darbojas kā neatkarīgais seniors, lai gan biedrībai „Latvijas ronis” joprojām katru gadu maksā biedra naudu.

Aktīvais kungs stāsta, ka šādos peldēšanas klubos var atrast gan domubiedrus, gan labi un lietderīgi pavadīt laiku. „Ja mūsu peldētāju kolektīvā iemaldās kāds smēķētājs, tad es viņu „apstrādāju”. Starp peldētājiem nav gandrīz neviena smēķētāja,” lepni stāsta veselīgā dzīvesveida piekritējs. Viņš arī atzīmē, ka norūdīšanās un ziemas peldēšana nebūs sekmīga, ja cilvēks smēķē, lieto alkoholu vai citas apreibinošās vielas. „Man ir žēl, ka jaunatne nevis sporto un norūdās, bet gan apreibinās ar šīm vielām. Kā nekā, cilvēces ienaidnieki ir smēķēšana, alkohols, slinkums un stress,” tā Liepiņš.

Stress, tāpat kā lielais sports Liepiņa kungu ir nelabvēlīgi ietekmējis: jaunībā, aktīvi spēlējot volejbolu, ir gūtas ceļa locītavu traumas, kas par sevi regulāri atgādina sirmajā vecumā. Tomēr tagad pieredzējušais kungs savu dzīvi iemācījies vadīt bez stresa – ikdienā tiek praktiski pielietota meditācija un skaitīta mantra, kā arī izpildīti jogas elementi un veikta pašmasāža kaklam. Liepiņš stāsta, ka norūdīšanās procesā kakls ir svarīga ķermeņa daļa – to nedrīkst izlutināt, telpās nēsājot šalli, jo tam ir „jāelpo”.

Par stresu optimistiskajam kungam liek aizmirst arī daudzie hobiji. Bez norūdīšanās un peldēšanas, vēl citi vaļasprieki ir dzejošana un dziedāšana, veselīga dzīvesveida propaganda (Liepiņš ir izveidojis īpašu norūdīšanās sistēmu pret smēķēšanu), kā arī tomātu audzēšana uz palodzes savā Rīgas centra dzīvoklī.

Īpašu prieku Liepiņa kungam sagādā mākslinieciskā pašdarbība. Ar pseidonīmu Ilga Klints viņš ir sacerējis vairāk kā 20 dzejoļu un katru gadu, skaitot dzeju un dziedot savas dziesmas, piedalās septembra Dzejās dienās. Pēdējais lielākais pasākums notika 2011. gada 17. decembrī, kad noritēja Liepiņa ceturtais autorkoncerts. „Tās ir lietas, kas palīdz man saglabāt optimismu, tomēr, pats galvenais, ir darboties aktīvi,” sarunu nobeidz „ronis” Evalds Liepiņš.

Liepiņš ir nopietni nodarbojies ar slēpošanu, volejbolu un peldēšanu. Viņš ir absolvējis Latvijas Valsts Pedagoģisko institūtu pedagoģijas specialitātē ar specializāciju fiziskajā audzināšanā.