CVK apstiprina referenduma zīmes jautājuma jauno formulējumu

Vēlēšanu zīmē paredzēts balsotājiem jautāt: "Vai Jūs esat par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" pieņemšanu, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu?"

Lēmums tika pieņemts pēc sēdē izsludinātā īsā pārtraukuma, kura laikā notika konsultēšanās ar Valsts valodas centra pārstāvjiem.

Iepriekš norisinājās diskusijas par diviem variantiem, kas atšķīrās ar vārda "pieņemšana" novietojumu tekstā.

Iespējamie atbilžu varianti balsošanas zīmē būs "par" un "pret".

Tautas nobalsošanas zīmē tiks iekļauta arī cita informācija - tautas nobalsošanas dienas datums un paskaidrojumi, kā izdarīt atzīmi tautas nobalsošanas zīmē un kādā gadījumā tautas nobalsošanas zīme ir nederīga, informēja CVK pārstāve Kristīne Bērziņa.

CVK šodien vienojās izgatavot arī divus informatīvos plakātus, ko izvietot vēlēšanu kabīnēs un nodalījumos. Plakātos paredzēts informēt par tautas nobalsošanai nodotajiem Satversmes grozījumiem, kā arī atgādināt par to, kā izdarīt atzīmi tautas nobalsošanas zīmē.

Tāpat tika nolemts sagatavot divus informatīvos klipus televīzijai, kuru mērķis būs iepazīstināt ar tautas nobalsošanas jautājumu un informēt par kārtību, kā pieteikt balsošanu vēlētāju atrašanās vietā tiem vēlētājiem, kuri nevarēs nokļūt vēlēšanu iecirknī veselības stāvokļa dēļ.

CVK sēdē tika apstiprināti arī vēlēšanu iecirkņi, kuros varēs balsot pa pastu ārvalstīs. Vēlētāji ārvalstīs pieteikumus pasta balsošanai varēs iesniegt 21 Latvijas diplomātiskajā un konsulārajā pārstāvniecībā līdz šā gada 4.februārim.

Debašu laikā CVK loceklis Augstākās tiesas senators Pēteris Dzalbe vairākkārt norādīja, ka, šādi paplašinot jautājumu, CVK uzņemsies visu atbildību par juridisko normu paplašinātu tulkošanu. Balsojumā CVK lēmumu atbalstīja gan Dzalbe, gan pārējie seši balsstiesīgie CVK pārstāvji.

CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars žurnālistiem sacīja, ka šoreiz vairs nevajadzētu būt neskaidrībām par jautājuma formulējumu, taču "nekad jau nav tā, ka visi ir apmierināti". Viņš atzina, ka arī šoreiz aktuāla būs jautājuma formulējuma atbilstība juridiskajām normām. Jautāts par CVK nekonsekvenci, mainot savu lēmumu, Cimdars uzsvēra, ka būtu nepareizi neņemt vērā tik lielu cilvēku ieinteresētību, kad tik daudz iedzīvotāju ir vērsušies CVK ar rakstiski un telefoniski izteiktiem priekšlikumiem.

Šodien CVK sēdē tika atbalstīts arī priekšlikums veidot īsāku informatīvo videoklipu, kas ļaus to rādīt biežāk. Televīzijā klipus plānots pārraidīt, sākot ar februāri. CVK sēdē tika izlemti arī vairāki citi ar referenduma organizēšanu saistīti jautājumi.

Nākamā CVK sēde notiks 18.janvārī vai 19.janvārī, un viens no tās darbības punktiem būs informējoša referenduma plakāta apstiprināšana, kurā būs attēlotas salīdzinošas tabulas - vienā tabulā būs redzama pašreizējā Satversmes redakcija, bet otrā - tāda, kāda paredzēta Satversmes grozījumos.

Kā ziņots, pirmdien neatkarīgo deputātu grupa un CVK vienojās, ka tiks papildināta 18.februārī paredzētā referenduma balsošanas zīme, informēja Saeimas deputāta Klāva Olšteina grupas pārstāve Ginta Šveicere.

Neatkarīgo deputātu grupas pārstāvis Saeimas deputāts Jānis Upenieks norādīja, ka pēc ilgākas diskusijas abas puses vienojušās, ka nobalsošanas zīmes teksts tiks papildināts ar skaidrojošo daļu zem vēlēšanu zīmes jautājuma, kurā izceltā tekstā tiks norādīts, ka ar balsojumu "par" balsotājs uzskata, ka valsts valodām Latvijā ir jābūt latviešu valodai un krievu valodai, un ka ar balsojumu "pret" balsotājs uzskata, ka valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda. Līdzās tam tiks norādīts skaidrojums arī pārējiem Satversmē paredzētajiem grozījumiem, par ko būs jābalso 18.februāra referendumā.

"Tikšanās laikā ar CVK priekšsēdētāju Arni Cimdaru vienojāmies, ka pašreizējo 18.februāra tautas nobalsošanas zīmes tekstu noteikti jāpapildina, precizējot tur esošo jautājumu un norādot, par ko tieši būs balsojums, kas paredz grozījumus Latvijas Republikas Satversmē," skaidroja Upenieks.

Jau vēstīts, ka pēc vairāku sūdzību saņemšanas neatkarīgo deputātu grupa vērsās pie CVK priekšsēdētāja ar aicinājumu pārskatīt lēmumu un papildināt 18.februāra tautas nobalsošanas zīmi.

Lai izslēgtu iespēju, ka nepilnīgas informācijas dēļ balsojot var tikt izvēlēts atbildes variants, kas ir pretrunā ar balsotāja uzskatiem, neatkarīgo deputātu grupa aicināja vēlēšanu zīmēs paredzēto jautājumu papildināt.

Līdz šim CVK bija lēmusi, ka balsošanas biļetenā būs jautājums "Vai jūs esat par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" pieņemšanu?", un nebija paredzējusi biļetenā sniegt sīkāku skaidrojumu. Detalizētāku informāciju paredzēts sniegt uz plakāta vēlēšanu iecirkņa balsošanas nodalījumos.

Jau ziņots, ka 18.februārī notiks tautas nobalsošana par grozījumiem Satversmē, kas paredz mainīt krievu valodas statusu. Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.

LETA