Vairāk nekā 500 "E-klases" skolas atteikušās no papīra žurnāliem

Aptuveni 100 skolas vēl ir pārejas periodā un strādā gan "E-klasē", gan uztur papīra žurnālus. Testējušas jeb reģistrējušās portālā esot visas Latvijas vispārizglītojošās skolas. Kā skaidroja Blaua, lai izmantotu portālu, ar reģistrāciju vien nepietiek - ar skolu ir jāslēdz līgums, lai juridiski viss būtu kārtībā un būtu sadalīta atbildība.

"Ja skola ir tikai reģistrējusies, sanāk, ka mēs neesam atbildīgi par to, ja pēkšņi dati pazūd vai informācija noplūst. Ar līgumu mēs apliecinām, ka dati ir skolas īpašums un mēs esam sistēmas tehniskais uzturētājs - te ir runa par datu aizsardzību," skaidroja portāla pārstāve.

Blaua piebilda, ka viss process ir jēgpilns, ja to izmanto visa skola, nevis kāda viena klase.

"E-klasē" reģistrēti aptuveni 150 000 skolēnu, 130 000 vecāku un 15 000 skolotāju. Pamatā lietotāji esot skolotāji. Skolēni sistēmā var uzzināt atzīmes, mājasdarbus, bet vecāki aktīvāk portālu lietojot periodā, kad bērnam sākas pusaudžu gadi, lai sekotu līdzi sekmēm, kavējumiem u.c.

Atsaucoties uz "Gemius" datiem, viņa informēja, ka novembrī reģistrēti 33 345 184 skatījumi, 164 935 unikālie lietotāji. Dienā "E-klasi" apmeklējot 100 000 un vairāk unikālo lietotāju, portālā pavadītais kopējais laiks ir divas stundas un 14 minūtes mēnesī.

Blaua vērtēja, ka aptuveni 150 skolu neizmanto nevienu skolvadības sistēmu. Galvenokārt problēma ir tajā, ka direktora amatu ieņem cilvēki, kas nav ieinteresēti attīstībā. "Nav runa par to, ka viņiem būtu jālieto "E-klase" - šīs skolas ir neremontētas, ar veciem datoriem vai vispār bez tiem, skolotājiem pašiem jāpērk par savu naudu krīti un papīri u.tml.," skaidroja portāla vadītāja.

Viņasprāt, tas lielā mērā ir saistīts ar to, ka vieni direktori iet un meklē iespējas, iesaistās un aktīvi organizē visu, lai skolā skolotāji un skolēni var produktīvi strādāt, savukārt otri "atsēž" savas stundas.

Vaicāta par tālākajiem plāniem skolu piesaistē, Blaua pauda viedokli, ka portāla mērķis jau ir sasniegts. Viņas vērtējumā, jāpaiet kādam laikam, līdz varēs strādāt ar šīm 150 skolām, jo, ja skolā nav datoru, nevar prasīt, lai skolotājs pilnvērtīgi strādātu ar jebkādu skolvadības sistēmu.

Papildus 640 vispārizglītojošam skolām sistēmā ir arī pirmsskolas izglītības iestādes, interešu izglītības iestādes un cita veida mācību iestādes, piemēram, Rekrutēšanas un jaunsardzes centrs u.tml. Patlaban tiek aktīvi strādāts pie "E-klases" ieviešanas bērnudārzos.

"E-klases" veidotāja un uzturētāja ir SIA "Digitālās ekonomikas attīstības centrs".

Blaua apšaubīja konkurējošā portāla "Mykoob" publiskotos rādītājus. Kā ziņots, saskaņā ar "Mykoob" sniegtajiem datiem šajā portālā reģistrējušās 513 skolas. Blaua norādīja, ka, saskaitot kopā abu portālu skolas, sanāk 1153, bet Latvijā tik daudz skolu nav. Latvijā ir vairāk nekā 800 skolas.

"Mykoob" pārstāvji "Nozare.lv" skaidroja, ka skolas var būt reģistrētas abos portālos, savukārt Blaua uzskata, ka tas nav iespējams, jo skolotājam jāpatērē krietns laiks katru dienu, lai sarakstītu atzīmes, piezīmes, mājasdarbus un citu nepieciešamo informāciju. "Tas būtu tas pats, kas uzturēt divus vienādus papīra klases žurnālus," salīdzināja Blaua. Viņa lēsa, ka "Mykoob" lieto aptuveni 30 skolas,

Atsaucoties uz "Google Analytics", "Mykoob Latvia" valdes loceklis Ģirts Ļaudaks informēja, ka portāla unikālo apmeklētāju skaits mēnesī sasniedz 85 000-100 000. Reģistrēto lietotāju skaits ir 296 300.

Vaicāts par attīstību, Ļaudaks norādīja, ka uzņēmuma plānos nav konkrēts sasniedzamais Latvijas skolu skaits, bet gan vēlme paplašināt aktivitātes un lietotāju skaitu "Mykoob" tīklā. Esot plānots ieviest jaunas sistēmas funkcijas, kā arī piedāvāt risinājumus ne tikai saistībā ar skolu, atzīmēm, mācību procesu, bet arī saistībā ar bērnu drošību skolās.

LETA