Uzņēmējs: situācija Latvijas ostu nozarē veidojas labvēlīga

Viņš akcentēja, ka pagājušā gada sekmīgajiem rezultātiem ir vairāki iemesli, kuru analīze ļautu ne tikai formulēt nozares attīstību vidējā perspektīvā, bet arī izveidot konkrētu plānu nākotnei.

Pirmkārt, kravu apgrozījuma pieaugumu lielā mērā esot noteikusi labvēlīga konjuktūra kravu pārvadājumu tirgū, daudz mazākā mērā to ietekmēja ostu pārvalžu darbība. Otrkārt, ostu panākumus galvenokārt esot sekmējuši konkrēti komersanti - stividori, specializēto termināļu operatori, kravas ekspeditori, aģentēšanas firmas, dzelzceļa operatori un vēl daudzi citi kravas apkalpojošie dienesti.

Stepanovs uzsvēra, ka nodokļu ieņēmumi ir viens no kritērijiem, pēc kā nosaka ostu attīstību. "Ļoti būtiski, ka nodokļu un citu atskaitījumu iemaksas valsts un pašvaldību budžetos veic iepriekš minētie komersanti, nevis ostu pārvaldes, kas atbilstoši Latvijas likumdošanas aktiem nav komercdarbības subjekti. Atklājās diezgan liela strukturāla nesakārtotība, jo realitātē ostu pārvaldes - it īpaši grēko Rīgas brīvostas pārvalde - atskaitās par ostas vispārējo attīstību kā par saviem panākumiem. Tas ir viens no cēloņiem ieviest reformas ostu saimniecībās, sakārtot ostas atbilstoši mūsdienīgiem pārvaldes principiem," skaidroja uzņēmējs.

Vienlaikus viņš akcentēja, ka 20 gados noietais ceļš, attīstoties municipālajam īpašumam ostu teritorijā, attīstoties tautsaimniecībai kopumā un konkrēti ostu saimniecībai, pelna pozitīvu vērtējumu.

Pamatā Latvijā esot radīta konkurētspējīga vide, normatīviem atbilstoši tiek vadītas ostu darbības dažādās jomas. Latvijas ostās darbojoties valdes un pārvaldes, kuru pamatuzdevums ir pārvaldīt valsts īpašumu, kā arī iespēju robežās kontrolēt, lai tiktu ievēroti starptautiskie un nacionālie normatīvie akti kuģošanas drošībā, apkārtējās vides aizsardzībā, kā arī vēl citas normas un noteikumi.

"Uzskatu, ka ostu pārvaldēm nav un nevajag nodarboties ar komercdarbību, tām nav jānopūlas ar "savas ietekmes paplašināšanu komercvidē", ar ko tās visbiežāk grēko," uzsvēra Stepanovs.

Tas, cik sekmīgi un profesionāli ostās tikšot veiktas aktuālās reformas, esot atkarīgs no valsts pārvaldes sistēmas reformēšanas kopumā. Tāpēc ostu reformas pretinieku iebildumi, pirmkārt, esot jāsaprot tieši kā iebildumi pret valsts pārvaldes reformām. Tas esot jautājums, kas uzdodams ne vien ostu nozares speciālistiem, bet arī valsts pārvaldes likumdošanas un izpildvaras speciālistiem.

"Kas attiecas uz diskusijām par ostu pārvaldes sistēmas reformēšanu, ir acīmredzams, ka valdībai Satiksmes ministrijas personā ir jākļūst par iniciatoru zinātnisko izpētījumu veikšanai vairākās ar valsts transporta politiku saistītās jomās," norādīja Stepanovs. Esot jāizstrādā valsts transporta politikas stratēģiskā analīze, valsts transporta nozares jeb Latvijas tranzīta koridora konkurences priekšrocību attīstības stratēģija, jāīsteno stratēģiska plānošana ieguldījumiem transporta infrastruktūrā, jāizstrādā konkurētspējas politikas stratēģija jeb konkurences attīstības programma.

Šie pētījumi ļaušot skaidri definēt mērķus un uzdevumus, kā arī izbeigt dažādus spriedelējumus un spekulācijas, kas traucē valsts transporta nozares attīstību un kavē investīciju ienākšanu nozarē.

Kā ziņots, pagājušajā gadā Latvijas ostās pārkrauti 68,82 miljoni tonnukravu, kas ir par 12,5% vairāk nekā 2010.gadā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Rīgas brīvostā pārkrauti 34,05 miljoni tonnu kravu, kas ir par 11,7% vairāk nekā 2010.gadā. Ventspils brīvostā 2011.gadā pārkrauti 28,45 miljoni tonnu kravu, kas ir par 14,7% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt Liepājas ostā pārkrauti 4,86 miljoni tonnu, kas ir par 10,8% vairāk nekā 2010.gadā.

Ministrijas apkopotā informācija liecina, ka vislielākais apgrozījums visās Latvijas ostās kopumā bijis beramkravām - pārkrauti 33,74 miljoni tonnu, kas ir par 18,1% vairāk nekā 2010.gadā.

Pārkrauto lejamkravu apjoms sasniedzis 23,13 miljonus tonnu, un tas bija par 9% vairāk nekā 2010.gadā, bet ģenerālkravu apgrozījums 2011.gadā bija 11,95 miljoni tonnu, kas attiecīgi ir par 5,1% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Pieaudzis arī pārkrauto konteineru skaits - par 19,4% - līdz 305 939 TEU.

LETA