Ceļa zīmes aizputinātas, fotoradari fiksē pārkāpumus
Sākoties putenim, daudzas ceļa zīmes tiek aizputinātas un autovadītājs, neredzot ātruma ierobežojuma zīmes, negribot pārkāpj noteikumus, bet fotoradari fiksē pārkāpumus, par kuriem draud sods.
Sestdien pēcpusdienā pie Garkalnes autovadītājs Pēteris nokļuva tieši šādā situācijā. Šai vietā ātruma ierobežojums nebija redzams, jo ceļa zīme bija aizputināta. Taču fotoradars turpinājis fiksēt pārkāpējus, raksta tvnet.lv. Pēteris uzskata, ka šādā situācijā sods nebūtu jāmaksā, jo šoferis, kurš brauc pa šo ceļu pirmo reizi, nezina, ka aiz aizputinātās ceļa zīmes slēpjas ātruma ierobežojums.
Viņš uzskata, ka radari tiekot izmantoti arī situācijās, kurās tos nedrīkstētu lietot. Par to liecinot radaru slēpšana un uzstādīšana uz taisniem un labi pārredzamiem ceļa posmiem, nevis bīstamākajās vietās, kur notiek daudz avāriju.
Savukārt Valsts policijas preses pārstāve Lita Juberte teic, ka demokrātiskā valstī ir paredzēts trīspakāpju pārsūdzēšanas mehānisms. Ja cilvēks uzskata, ka amatpersona pieņēmusi nepareizu vai neobjektīvu lēmumu, viņam ir tiesības konkrēto lēmumu pārsūdzēt augstākā instancē, taču nepaskaidroja, kā tas nākas, ka zīmes nav redzamas, bet radars turpina bildēšanu. Viņa arī neatbildēja, vai šajā situācijā uzņemtās fotogrāfijas tiks izmantotas, lai sodītu šoferus par pārsniegtu ātrumu.
Juberte Kasjauns..lv teica, ka pagaidām fotoradaru „apskādētie” autovadītāji, kuri sniega dēļ nav varējuši redzēt ceļazīmes, ir vērsušies tikai masu saziņas līdzekļos, bet ne policijā. Viņa arī piebilda, ka līdz 24. janvārim, kad paredzēta Valsts policijas rīkotā preses konfernece fotoradaru jautājumā, policija komentārus par fotoradariem nesniegšot.
Tikmēr Saeimas neatkarīgo deputātu grupa rosina pārskatīt fotoradaru ekspluatācijas principus, jo pašreizējā kārtība rosina domāt, ka tie ieviesti ar nolūku gūt maksimālu peļņu.
Neatkarīgo deputātu grupas paziņojumā masu medijiem norādīts, ka saņemtas vairākas sūdzības par fotoradaru izvietojumu, kas esot izraudzīts ar mērķi nevis nodrošināt ceļu satiksmes drošību, bet gūt pēc iespējas lielāku peļņu.
„Fotoradaru ekspluatācija nav uzņēmējdarbība, un mēs nepieļausim, ka Latvijā šis drošības līdzeklis tiek pārvērsts par naudas maku,” izteicies deputāts Viktors Valainis.
Neatkarīgo deputātu grupa paziņo, ka jau tuvākajā laikā aicinās uz tikšanos atbildīgās institūcijas un Iekšlietu ministrijas pārstāvjus, lai noskaidrotu, kāda ir fotoradaru ekspluatācijas stratēģija Latvijā un kādas ir iespējas uzlabot neapmierinošo situāciju, kā arī vērsīsies pie atbildīgajām iestādēm un rosinās iespējami ātri pārvērtēt esošo radaru ekspluatācijas stratēģiju.
„Deputātus nepārliecina atbildīgo amatpersonu taisnošanās, kas noliedz radaru koncepta izmantošanu maksimālas peļņas gūšanai. Ieņēmumi no fotoradaru soda naudām iekļauti 2012. gada valsts budžetā, kas paredz šādi gūt vairāk nekā 3,4 miljonus latu,” teikts deputātu paziņojumā.
Šaubas radījis fakts, ka fotoradari bieži atrodas aiz ātrumu ierobežojošām zīmēm, tādējādi neļaujot šoferiem laikus samazināt ātrumu. Tāpat neizprotama ir prakse fotoradarus izvietot nevis vietās, kas uzskatāmas par ceļu satiksmei bīstamām un nedrošām, bet gan ļoti drošos ceļu posmos, kur vienīgais ieguvums būtu nevis ceļu satiksmes drošība, bet gan papildu peļņas gūšanas iespējas. Tāpat tiekot izmantoti dažādi triki, lai autovadītāji iekristu fotoradaru lamatās – piemēram, īsā ceļa posmā tiek izvietoti uzreiz divi radari.
