"Vienotība" aicina piedalīties referendumā un aizstāvēt latviešu valodu

"Vienotības" politiķi laikā līdz 18.februārī paredzētajam referendumam aktīvi uzrunās sabiedrību un skaidros valsts iedzīvotājiem referendumā lemjamā jautājuma būtību un sekas, informēja "Vienotības" pārstāve Laila Timrota.

"Gan es, gan mani kolēģi aicināsim Latvijas pilsoņus – latviešus un mazākumtautību cilvēkus – nepalikt malā, piedalīties referendumā un balsot pret krievu valodu kā valsts valodu, tā apliecinot savu piederību Latvijas valstij un parādot, ka šis jautājums nedz pašlaik, nedz nākotnē nav diskutējams," norādījusi "Vienotības" priekšsēdētāja, Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa.

"Vienotība" respektē ST lēmumu neapturēt referenduma norisi un norāda, ka lietas ierosināšana un gaidāmais tiesas nolēmums par referendumam nododamo jautājumu atbilstību Satversmes kodolam ir ārkārtīgi nepieciešami, jo ļaus izvairīties no turpmākiem uzbrukumiem mūsu valstiskumam un identitātei, no nākamajām parakstu vākšanām un referendumiem par valsts pamatu graušanu.

"Šis referendums nebūs par juridiskām procedūrām vai "mums" un "viņiem", bet gan par mūsu valsts pamatiem un turpmāku pastāvēšanu, par mūsu nacionālo identitāti. Latvija ir latviešu nācijas valsts. Tas ir mūsu Satversmes kodols un esence, un viss, kas Satversmē teikts, izriet no tā un ir par to," paudusi Āboltiņa.

Viņa piebildusi – tādēļ pienākums ir tautas nobalsošanā paust daudzskaitlīgu, pārliecinošu un nepārprotamu "nē!" mēģinājumiem vērsties pret valsti un tautu, lai nepieļautu situāciju, ka balsojuma vairākumu, kaut arī nepietiekamu, lai grozītu Satversmi, veidos balsotāji par, jo "tas radītu pamatu pašmāju radikāļiem turpināt diskusijas, sakot, ka balsu gan šoreiz nepietika, bet vairākums taču ir par izmaiņām krievu valodas statusā", uzsvērusi Āboltiņa.

Āboltiņa arī pauž pārliecību, ka balsojumā pret otru valsts valodu piedalīsies ne tikai latvieši, bet arī daudzi mazākumtautību cilvēki, kas jūtas piederīgi Latvijai, pārvalda latviešu valodu un vienlaikus saglabā savu mazākumtautības identitāti.

"Latviešu un mazākumtautību mierīga sadzīvošana gadsimtiem bijusi Latvijas bagātība. Arī šā referenduma gaidās jāatceras, ka mēs visi – latvieši, krievi, ukraiņi, lietuvieši, baltkrievi, poļi un citi – esam Latvijas tauta, mēs nedzīvojam svešās un dažādās pasaulēs, bet valstī, kurai vajadzīgs ikviens tās iedzīvotājs neatkarīgi no tautības, un Satversmē noteiktie pamatprincipi – neatkarīga un demokrātiska Latvija, nedalāma tās teritorija, tautas vara un latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda – ir tie, kas mūs vieno un kas ikvienam no mums jāaizstāv," paudusi Āboltiņa.

Jau vēstīts, ka Satversmes tiesa piektdien nolēma neapturēt referendumu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, kas notiks 18.februārī, piektdien paziņoja ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris.

ST tiesnešu kolēģija arī nolēmusi ierosināt lietu par tautas nobalsošanas likuma atbilstību Satversmei, bet pārējā Saeimas deputātu pieteikuma daļā lietu neierosināt.