Lindermans aicina latviešus "nepiedalīties krusta karā pret krievu valodu"

Kā ziņots, Lindermans ir iniciators 18.februārī gaidāmajai tautas nobalsošanai par krievu valodas statusu. Satversmes tiesa nolēmusi neapturēt iecerēto tautas nobalsošanu.

Šonedēļ Rīgā izplatītas skrejlapas, kurās Lindermans uzrunā savus līdzpilsoņus - latviešus. Lindermans aicina ieklausīties viņā - "gudrā un godīgā cilvēkā, kas bija kopā ar jums barikādēs". Viņa uzskati kopš tā laika neesot mainījušies un Lindermans joprojām iestājoties par taisnīgumu.

"Valdošie politiķi aicina uz krusta karu pret krievu valodu. Ar putām uz lūpām viņi cenšas pārliecināt latviešus, ka tā esot svēta cīņa par Latviju. Viņi melo. Tā ir cīņa par viņu savtīgajām interesēm," raksta biedrības "Dzimtā valoda" līderis.

Viņš aicina latviešus nedoties "krusta karā" pret saviem krievu kaimiņiem, jo "nekas labs tur neiznāks".

"Mēs kopā dzīvojam un dzīvosim šajā zemē. Kopā mēs varam izveidot lielisku valsti, ko apskaudīs visa pasaule. Latvijas krievi ir gatavi strādāt Latvijas labā, bet tikai ar vienādām tiesībām, nevis kā otrās šķiras cilvēki," norāda Lindermans. "Mēs neesam šeit nedz nejauši viesi, nedz ārzemnieki, nedz okupanti. Mēs esam tādi paši saimnieki šajā zemē kā latvieši."

Lindermans jautā, vai ir noziegums, ja cilvēki vēlas, lai viņu dzimtā valoda tiktu legalizēta. "Īsts noziegums un pilnīgs absurds ir fakts, ka krievu valodai Latvijā šodien ir tāds pats svešvalodas statuss kā, piemēram, portugāļu vai hindi valodai," apgalvo politiķis.

Viņš aicina neticēt pasākām par "zaļo dzīvi "latviskajā Latvijā bez krieviem"". Tās esot tukšas iedomas un "bez krieviem nesanāks".

"Māja, ja tā ir sašķēlusies divās pusēs, nepastāvēs. Bet kopā mēs esam spēks. Tikai balstoties uz šo spēku, Latvija atdzims," rezumē Lindermans.

Skrejlapās iekļauts aicinājums krievu tautības cilvēkiem, ja šis uzsaukums nonācis viņu rokās, iedot to izlasīt latvietim - savam radiniekam, draugam vai kaimiņam.

Kā ziņots, februāra vidū notiks tautas nobalsošana par grozījumiem Satversmē, kas paredz mainīt krievu valodas statusu. Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.

LETA / Foto: LETA