Kūtris uzskata, ka referenduma lietā deputāti mēģinājuši ieraut ST politiska lēmuma pieņešanā

Viņš atkārtoti uzsvēra, ka "tiesa var apturēt šādu procesu tikai tad, ja tas draud ar bezjēdzīgu tiesas spriedumu, šajā gadījumā mēs neredzējām argumentu, ka tiesas spriedums varētu būt neizpildāms".

Tā kā politiķi tiesā ar prasību vērsušies pārāk novēloti, Kūtrim nākas piekrist, ka netieši šajā situācijā tiesnešus mēģināts ieraut politiska lēmuma pieņemšanā, atbildību par referenduma norisi pārnesot uz tiesas pleciem. "Noteikti, ka šis process par konkrēto likumprojektu valstī uzsākās krietni senāk un krietni senāk to varēja risināt, šobrīd tas bija pēdējais brīdis, pēdējais līdzeklis, ko izmēģināja apstrīdēt," sacīja ST priekšsēdētājs.

Tikmēr politiķi tagad steidz ST lēmumu slavēt un vairās to komentēt, kā arī noliedz, ka centušies noņemt no sevis atbildību par referenduma nenovēršanu.

"Nekādā gadījumā, jo ST priekšsēdētājs bija izteicies, ka teorētiski šāda referenduma apturēšana ir iespējama, un, kas attiecas uz nacionālo apvienību, mūsu ministri arī iepriekšējos referenduma posmos iestājās pret līdzekļu piešķiršanu referendumam, tieši pamatojoties uz to, ka, mūsu skatījumā, tas ir antikonstitucionāls," skaidroja "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK līderis Raivis Dzintars.

Savukārt Saeimas priekšsēdētājā Solvita Āboltiņa (V) uzsvēra, ka "par kaut kā atbilstību vai neatbilstību Satversmei mūsu valstī var lemt tikai ST".

Šī nav pirmā reize, kad politiķi ST mēģina iesaistīt politiskajos procesos. Kā atgādina "De facto", spilgtākais piemērs bija mehāniska pensiju samazināšana Valda Dombrovska (V) pirmās valdības laikā. Tolaik politiķi par šādu soli izšķīrās, labi zinot, ka ST to neatbalstīs un lēmumu atcels. Taču tas uz laiku ļāva atrisināt finansiālās problēmas, bet atbildība par kļūdas labošanu bija ST.