Dailes teātrī svin „Romeo un Džuljetas” pirmizrādi

Pasaules skumjākais, bet arī skaistākais mīlas stāsts - renesanses mīlas poēma „Romeo un Džuljeta” - ir viena no Dailes teātra leģendām, kas šeit iestudēta jau četras reizes – 1924., 1943., 1953. gadā Eduarda Smiļģa un 1994. gadā Kārļa Auškāpa režijā. Nu vēstīt Šekspīra daiļdarbu pirmo reizi savā karjerā uzņēmies Dž.Dž.Džlindžers, Džuljetas lomā aicinot Ilzi Ķuzuli-Skrastiņu un Ievu Segliņu, bet Romeo – Kristapu Rasimu un Artūru Dīci. Lai arī pirmizrāde tika uzņemta ar ilgiem aplausiem, liela daļa skatītāju, jautāti par iespaidiem, neslēpa mulsumu, atzīstot, ka izrādei par spīti lieliskajai Kārļa Lāča mūzikai, Igora Kapustina gaismu spēlei un pamanāmajam Artūra Skrastiņa uznācienam trūcis „šekspīriska” vēriena. Galvenokārt – aktierspēles ziņā. Ņemot vērā, ka Romeo un Džuljeta nav parastie mirstīgie, bet gan pasaules mēroga simboli, prasīgākie skatītāji bija gatavojušies plašākai emociju amplitūdai. Savukārt citi vērtējumos bija pozitīvāki, īpaši slavējot Skrastiņu pāra veikumu un norādot, ka „Romeo un Džuljeta” ir ļoti nopietns un sarežģīts materiāls, kas ne vienmēr pa spēkam jauniem aktieriem.

Pēc pirmizrādes aktieri, radošā komanda un īpašie viesi pulcējās teātra kafejnīcā, lai lielo notikumu atzīmētu saviesīgās sarunās, jautrās izklaidēs un pie izmeklēti klātiem galdiem, uz kuriem netrūka ne cepta jēra un siera, ne vīna un iespaidīgas kūkas. Pirmizrādes ballīti neierasti apmeklēja arī eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga ar kungu Imantu, visu vakaru pavadot pie viena galdiņa sarunās ar aktrises Ilzes Ķuzules-Skrastiņas ģimeni – māti literāti Māru Zālīti, tēvu Jāni Ķuzuli un dzīvesbiedru Artūru Skrastiņu. Svinības ilga līdz pat trijiem naktī. Kad aktieri bija atbrīvojušies no pirmizrādes spriedzes, Romeo lomas atveidotājs Kristaps Rasims ņēma rokās ģitāru un kopā ar Operas solisti Kristīni Zadovsku gādāja par muzikālo fonu.