Krievu vēsturnieku „atklājums”: latvieši slepkavoja slāvu bērnus
Sabiedrība

Krievu vēsturnieku „atklājums”: latvieši slepkavoja slāvu bērnus

Jauns.lv

67 gadus pēc Otrā pasaules kara krievu vēsturnieki nākuši klajā ar jaunu „atklājumu” – kara laikā latviešu kolaboracionisti noslepkavojuši un verdzībā aizveduši desmitiem tūkstošu krievu un baltkrievu bērnu.

Krievu vēsturnieku „atklājums”: latvieši slepkavoj...
Maskavā atklāta izstāde, kurā stāstīts par to, kā kara laikā tūkstošiem krievu un baltkrievu bērni tika aizdzīti verdzībā uz Latviju.
Maskavā atklāta izstāde, kurā stāstīts par to, kā kara laikā tūkstošiem krievu un baltkrievu bērni tika aizdzīti verdzībā uz Latviju.

Latvieši krievu bērnus atņem vecākiem un aizsūta verdzībā

Maskavā, Krievijas Mūsdienu vēstures muzejā, atklāta visnotaļ tendencioza Latvijas vēsturei veltīta izstāde „Aizvestā bērnība: 1943. – 1944. uz Latviju aizdzīto bērnu liktenis”. Tajā tiek stāstīts par krievu un baltkrievu bērnu likteņiem, kurus vācu okupācijas laikā it kā latviešu kolaboracionisti – aizsargi ar varu no Krievijas un Baltkrievijas sādžām deportēja uz Latviju, lai viņiem Salaspils koncentrācijas nometnē nolaistu asinis vai viņus padarītu par vergiem latviešu zemnieku saimniecībās.

Pēc izstādes veidotāju ieskata, tādā veidā uz Latvijas austrumu robežas tika veidota izdedzinātās zemes josla un iezīmēta „Dižlatvijas” robeža. Savukārt ar no pierobežas baltkrievu un krievu sādžām izvestajiem bērniem Latvijā noritēja tirdzniecība, tos pārdodot latviešu zemnieku sētām. Tiem bērniem, kuri nenokļuva vergu statusā, Salaspils nometnē nolaida asinis, lai ar tām glābtu ievainoto vācu karavīru dzīvību, uzskata Krievijas vēsturnieki.

Izstādē latvieši tiek attēloti kā nezvēri, kas pārspēj pat hitleriešus. Tiek apgalvots, ka viņi esot apšāvuši Krievijas un Baltkrievijas ciematu vecākā gadagājuma iedzīvotājus, lai viņiem atņemtu bērnus.

Izstādi organizējis neviennozīmīgi vērtētais vēsturnieka Aleksandra Djukova fonds „Vēsturiskā atmiņa”, kas cieši sadarbojas ar Kremļa varas struktūrām. Fonds „Vēsturiskā atmiņa” jau vairākkārtīgi Latvijā asi kritizēts par tendenciozitāti atspoguļot Latvijas vēsturi Kremļa propagandas stilā. Pats Djukovs sola šo izstādi atvest arī uz Latviju.

Latviešu vēsturnieks: zemnieki nevis slepkavoja, bet gan glāba bērnu dzīvības

Tajā pašā laikā jāpiebilst, ka izstādē noklusēti vairāki vēsturiskie fakti. 1943. un 1944. gadā Austrumlatvijā tik tiešām darbojās Latvijas kārtības sargu bataljons, bet tas nodarbojās nevis ar vergu medniecību pierobežas rajonos, bet gan Latgales iedzīvotājus aizstāvēja pret sarkanajiem partizāniem jeb boļševiku diversantiem, kuri ne tikai karoja pret nacistiskās Vācijas armiju, bet arī pret Latvijas zemniekiem, kuri neatbalstīja boļševiku nākšanu pie varas. Bataljona mērķis bija aizsargāt Latvijas zemnieku īpašumus. Latvijas vēsturnieki jau ir pierādījuši, ka viens no „varonīgo sarkano partizānu” varoņdarbiem bija arī uzbrukumi miermīlīgajām Latgales zemnieku sādžām. Lai latviešu zemnieki spētu aizstāvēties pret padomju partizāniem, sāka izdalīt arī mašīnpistoles, pistoles un munīciju.

Savukārt tie latviešu zemnieki, kuri bija darbā pieņēmuši pierobežas sādžu bērnus, faktiski viņiem izglāba dzīvību, neļaujot nacistiskajiem noziedzniekiem ar viņiem veikt medicīniskus eksperimentus Salaspils nometnē.

Vēsturnieks Uldis Neiburgs teic, ka izstāde viennozīmīgi ir tendencioza, jo rada priekšstatu, ka 1943.gadā noziegumus Latgalē pastrādājuši latvieši un ka tobrīd būtu pastāvējusi Latvija pati, nevis nacistu okupēta. „Tas, ka nacisti iesaistīja Latvijas iedzīvotājus, ir skaidrs, jautājums - kā to interpretē. Patiesībā ir tā, ka latviešu zemnieki, kas bērnus izņēma no Salaspils nometnes, izglāba viņiem dzīvību, un tas, ka viņiem lika iet ganos un bija jāstrādā citos lauku darbos, bija likumsakarīgi. Jo, kam gan tajā laikā nebija jāstrādā?” Neiburgs raksta Latvijas Vēstures Mazās bibliotēkas atbalsta fonda mājas lapā.

Tiek gatavota kārtējā Krievijas propagandas kampaņa

Tai pašā izstāde Maskavā pasniegta ar lielu pompozitāti un arī Latvijā televīzijas skatītāji retranslētajā Krievijas televīzijas „TV Centrs” programmā varēja redzēt sižetu, kurā stāstīts, ka kopš Otrā pasaules kara laika Latvijā nekas nav mainījies. Pie mums politisko toni nosaka Saeima, kurā ir sasēdušies nacistu asinsradinieki un neofašistu atbalstītāji. Raidījums tendenciozi citē bijušā ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska saraksti ar trimdas ārstu Aivaru Sluci, apgalvojot, ka krievus nevar ārstēt tāpat kā latviešus. Rādot Visvalža Lāča portretu, diktore stāsta, ka Latvijas parlamentā tieši bijušie nacistiskie noziedznieki pieņem likumus. Tāpat tiek uzsvērts, ka Latvijā nacistiskie bendes (leģionāri) bauda tādu cieņu un atzinību, kāda pienākas viņu upuriem. Vairāki nacisma upuri „TV Centrs” žēlojas par savu sūro likteni Latvijā.

Pēc visa spriežot, šī izstāde ir tikai sākums Krievijas propagandas gaidāmajai agresīvajai propagandas kampaņai pirms 16. martā Latvijā gaidāmās Leģionāru piemiņas dienas.

Krievijas mūsdienu vēstures muzeja mājas lapā teikts: „Pirmo reizi Maskavā var iepazīties ar unikālām liecībām par to bērnu likteni, kuri PSRS ziemeļrietumos cieta Lielā Tēvijas kara laikā. 1943. un 1944. gadā Krievijas un Baltkrievijas pierobežas ar Latviju rajonos tika veiktas vērienīgas soda ekspedīcijas, kuru triecienspēks bija latviešu kolaboracionisti. Šo operāciju laikā gar Latvijas robežu tika izdedzināta zeme: ciemi tika nodedzināti, to iedzīvotāji daļēji iznīcināti, bet daļēji aizdzīti piespiedu darbā uz Latviju un Vāciju. Uz Latviju tikai aizdzīti tūkstošiem nepilngadīgu bērnu – krievi, baltkrievi, poļi. Viņus atņēma vecākiem, briesmīgos apstākļus turēja Salaspils koncentrācijas nometnē un lika strādāt latviešu zemnieku sētās.”

Krievijas televīzijas „TV Centrs” sižets par izstādi „Aizvestā bērnība” (no 28.39 min.)

Kasjauns.lv/Foto: ekrānšāviņš no video