Latviešu rokgrupa dragā Amerikā un Eiropā

Grupa pastāv kopš 2004. gada, sastāvs gan mainījies, un kopš 2010. gada „Relicseed” ir šie četri puiši — Edgars Rakovskis (vokāls un ģitāra), Andrejs Upmacis (bungas), Jānis Narbuts (basģitāra) un Kārlis Šteinmanis (ģitāras). 2010. gadā izlaistais debijas albums „60 minūtes sapņa” bija izvirzīts Latvijas metāla mūzikas balvai kā labākais smagā metāla albums.

Aktīvā tūre aizsākās tikai pērn septembrī, parakstot līgumu par simts koncertiem Eiropā, bet decembrī laimējās tikt arī aiz okeāna — uzstāties trīs klubos Kalifornijā.

„Tas notika, kā filmās rāda — minūti pēc koncerta pienāca cilvēks ar piedāvājumu,” pasmaida Edgars. Viņš ir vienīgais, kurš grupā ir kopš paša sākuma. Puiši nodragāja savu albuma prezentāciju Fonteina klubā Liepājā, un viņus ievēroja nelielas ierakstu kompānijas „Dirty Earth Records” īpašnieks, amerikānis Deivids, kurš no Ņujorkas pirms pārdesmit gadiem pārcēlies uz Drēzdeni.

Viņš tad arī nolicis priekšā līgumu, kas pasaulē nepazīstamai grupai ir labs panākums. Deividam arī pašam ir grupa — „Lord Bishop Rocks”. „Viņš palīdz mums līdzīgām grupām pacelties augstāk,” piebilst Andrejs. Vēl pirms dažiem gadiem „Relicseed” uz brīdi pārtrauca savu darbību, ja nav, tad nav, bet nu viņi uzstājas Vācijā, Lielbritānijā, Nīderlandē, citur Eiropā un pat Kalifornijā.

Nu jau viņi koncertēt dodas kā uz darbu — ne ar ko citu „Relicseed” naudu vairs nepelna. „Man bija cits darbs līdz janvārim, bet zināju, ka tā diena pienāks,” pasmejas Edgars, kurš grupā kārto arī menedžmentu. Iepriekš viņš to apvienojis projektu vadītāja amatu telpu uzkopšanas firmā. Viņš ir sportists — astoņus gadus nodarbojies ar austrumu cīņām. „Bet nekas mani nav tā priecējis, kā tas, ko darām tagad,” uzsver mūziķis.

„Braucot tūrē, mēs atmaksājam ceļa un dzīvošanas izdevumus,” finansiālos ieguvumus raksturo Andrejs. Edgars to salīdzina ar pārbaudes laiku jebkurā darbavietā, kur arī parasti nemaksā uzreiz tūkstošus un savs statuss jānopelna. „Labā ziņa ir, ka jebkur, kur esam bijuši, mūs grib redzēt atkal un atkal,” priecājas Edgars. „Par peļņu, domāju, parunāsim pēc gada, diviem.”

Andrejam palicis vēl pusotrs studiju gads Rīgas Tehniskajā universitātē, viņš būs inženieris siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijās. Basģitārists Jānis jau ir beidzis šo augstskolu kā maģistrs inženierzinātnēs. „Mēs izceļamies ar to, ka mums visiem ir augstākā izglītība un nesaistīta ar mūziku,” piebilst Edgars, kurš ir diplomēts pedagogs. Kārlis ir sociologs, bet pēdējos piecus gadus strādājis ierakstu studijā.

Vienīgi Andrejs ir beidzis mūzikas skolu — Jūrmalā: „Trīs gadus mācījos solo dziedāšanas klasē, tad man apnika un pārgāju pie sitamajiem instrumentiem.” Reizēm noderot, kad ģitāristi spriež par intervāliem un akordiem, Andrejs var piedalīties sarunā.

Lielu naudu viņi pagaidām nav sapelnījuši, „Relicseed” šobrīd spēlē klubos, kur sapulcējas 250 līdz 300 skatītāju. „Ungārijā reiz bija septiņi cilvēki,” neslēpj Edgars. „Bet Drēzdenē bija klubs pilns līdz malām un vairāk nelaida iekšā, pārstāja pārdot biļetes. Viens no mūsu mērķiem ir, lai nāk tieši uz mūsu koncertu, kur esam vieni paši vai vakara galvenā grupa. Pirms pusgada mūs nezināja nekur, šobrīd Vācijā jau daudzi zina.”

Mūziķi lepojas, ka Sanfrancisko klubā „Kimo’s” publika sanāca tieši uz viņu koncertu, kur latvieši tovakar bija skatuves saimnieki, nevis tikai „piedeva”. Klubs rīkoja koncertus par godu „Metallica” 30 gadu jubilejai, un arī mūsējiem tika uzstāšanās gods.

„Ļoti pievēršam uzmanību kvalitātei, tas ir pirmais, ko pamana ārpusē,” teic Edgars. Brīžiem esot jāpiepūlas, lai paši varētu nospēlēt iecerētās „partijas”. „Konkurence ir tur un šeit, atšķirība ir tikai mērogā,” saka Edgars, spriežot, ka grupa publiku piesaista ar savu dzīvīgumu.

Eiropas turnejā „Relicseed” dodas ar vecu, daudz pārcietušu busiņu, kur jāsatilpst gan pašiem, gan mūzikas aparatūrai. Pie stūres sēžas paši, tik bagāti vēl nav, lai algotu veselu komandu. Ar veco busu gadās visādi. Pērn rudenī, braucot Anglijā uz ostu, lai pēc tam ar prāmi ceļotu uz Vāciju, „rāpjoties” kalnā, motors sācis kūpēt, apstājies un nedarbojās vairs ne lūdzams. Prāmi, protams, nokavēja, bet nākamās dienas vakarā ieplānots koncerts Rīgā.

Lai nestāvētu uz ielas, puišiem vismaz izdevās sarunāt, ka viņus trosē aizvelk uz benzīntanku. Nakts pagāja četratā saspiestiem, „šaurā leņķī” guļot busā. Nākamajā dienā ar īrētu auto „Relicseed” devās ceļā un par spīti vēl vienam nokavētam prāmim Rīgā nokļuva trīs stundas pirms kāpšanas uz skatuves.

Polijā benzīntankā reiz atklājās, ka degvielas apmaksai nepietiek naudas. „Kā nav? Divreiz viss ir pārbaudīts!” atceras Edgars. Atklājās, ka par kādu interneta pirkumu tikai tagad noskaitīta puse naudas. Pusnakts, un Swedbank kā par spīti veic kārtējos internetbankas uzlabojumus, tāpēc paziņa Rīgā arī nevar pārskaitīt naudu. Bet degviela jau ielieta, un pans benzīntankā gaida nauda. „Poļi benzīntankos nesaprot nevienu vārdu, izņemot poliski,” smejas Edgars. Par laimi, bija otra naudas karte, ar žestiem un pat zīmējumiem, izdevās ieskaidrot, ka maksās ar divām.

Tas nu tomēr būtu vien sīkums, bet, turpinot ceļu un izbraucot uz šosejas, Edgars nepamanīja citu auto. „Andrejs iekliedzas, un ir sadursme. Izkāpju ārā — lukturis nav, „bampers” kārtīgi ieplaisājis. Otrai mašīnai, paldies Dievam, tikai noskrāpēts „bampers”, pa gabalu pat nevar redzēt,” stāsta mūziķis.

Ar otru auto brauca viesis no Krievijas, kurš itin korekti apvaicājās — kādi ir jūsu priekšlikumi? „Man pie dvēseles bija 130 eiro un 50 zlotu,” atzinis Edgars. Krievs tikpat pieklājīgi pavēstījis, ka skāde noteikti ir 500 eiro vērta un piedāvājis braukt uz bankomātu — viņam tomēr esot jauns „Hyundai”, tikko no salona, un jau pirmā avārija. Latvieši tomēr tika cauri ar 130 eiro.

Pustrijos naktī Edgars benzīntankā nopirka pamatīgu uzgriežņu atslēgu un ķērās labot lukturi. Tikmēr garām brauca policisti, kuriem latviešu kompānija šķita aizdomīga — lai kāpj viņu mašīnā. Pusangliski, puskrieviski ceļotāji stundu skaidrojās, kas tad viņi tādi ir un kāpēc lukturis sasists. Mūziķi spriež, ka acīmredzot uz lielceļa bija notriekts cilvēks — Polijā daudzas gājēju pārejas ir neapgaismotas... Arī Vācijā un Horvātijā policisti nolēma puišus pārbaudīt, tā ka ārzemju likuma sargu interese „Relicseed” vairs nepārsteidz, lai arī viņi it nemaz neizskatās aizdomīgi.

Horvātijas robežsargi likuši izkrāmēt visu bagāžnieku un lielajam basa „kabinetam” jeb skandai atskrūvēt aizmuguri. Šīs jezgas laikā Edgaram no kabatas izkritis klepus zāļu iepakojums — vajadzēja skaidroties, ka tās nav narkotikas. Tikai Amerikā viņi šādu ievērību nav izpelnījušies, vienīgi instrumentu kastes un čemodāni bija atplēsti, meklējot ko nelegālu. Par padarīto liecināja zīmīte: „Varbūt jūsu koferi pārbaudīja.”

Koncerti ASV pagāja bez lieliem piedzīvojumiem, toties latviešu koncertu Sanfrancisko noklausījās „Metallica” studijas skaņu inženieris Maikls Džillijs. „Viņš sēž ar „Metallica” studijā katru dienu un ieraksta jebkuru skaņu, ko viņi izdveš. Tiklīdz kāds uzkarina kaklā ģitāru vai piesēžas pie bungām, viņš piespiež ieraksta pogu. Pēc tam no tā visa materiāla, 250 līdz 300 stundām, viņam uztic atlasīt vērtīgāko,” stāsta Edgars.

Otrs svarīgs klausītājs bija kādreizējais mūzikas žurnāla „RIP Magazine” galvenais redaktors, viens no ASV ietekmīgākajiem mūzikas žurnālistiem Lonns Frends, kuram ir viedoklis par redzēto: „Uzskatiet to par ironiju vai manu kaislību, bet „Relicseed” ir labākā „Metallica” iedvesmotā grupa pasaulē, kas šobrīd ir pusceļā uz savu atzinību. „Relicseed” ir smagākais blieziens Austrumeiropā, kopš Berlīnes mūra krišanas.”

„Viņš ar leģendāro „Metallica” ir sēdējis studijā un dokumentējis gandrīz katru dienu 1990. gadā, kad viņi rakstīja „The Black Album”. Pirms mūsu koncerta Frends prezentēja savu otro grāmatu, dalīja autogrāfus, kā arī pēcāk atrada iespēju uzrakstīt pāris vārdus arī par mums,” lepojas Edgars.

Maijā Relicseed iecerējuši Kalifornijā, Burbankā, ierakstīt savu otro albumu — „Tranzformer Studios”, kur stāv Džimija Peidža pats pirmais pastiprinātājs, ar kuru ierakstījies „Led Zeppelin” dibinātājs. Naudiņa par albuma ierakstu latviešiem jānoskaita pašiem, taču izdevies dabūt labu atlaidi.

Iedvesmojas no Lady Gaga

Jau februārī grupa kopā ar itāļu grupu „Breakin Down” dosies tūrē pa Vāciju, Nīderlandi un Ungāriju, bet 30. martā Losandželosas klubā „WHISKY a GO GO” slavenajā Sanseta bulvārī — te uzstājušies „Police”, Avrila Lavinja, „The Doors”.

Iespējams, vēl šogad „Relicseed” koncertēs Austrālijā un Japānā, bet pirms tam uzstāsies Latvijā — 16. martā „Sapņu fabrikā” un nākamajā dienā pie Fonteina Liepājā.

Lai arī viņu mūzika ir no „smagā gala”, turnejas busiņā neskan tikai metāls. Edgars mājās labprāt klausās Maiklu Džeksonu, „Depeche Mode”, viņa mamma ir vijolniece, un arī dēla ausīm nav nekādu iebildumu pret klasisko mūziku. Andrejs un Kārlis līdztekus rokam reizēm nesmādē arī deju mūziku un hiphopu. Edgars: „Mēs tikai no tā bagātināmies. Un ļoti iedvesmojamies no Lady Gaga, viņa ir fantastiska dziedātāja!”

Video: „Relicseed” muzicē pie Fonteina