Krievijas TV sižets par latviešu zemniekiem slepkavām ir meli. VIDEO
Latviešu zemnieki nevis paverdzināja slāvu bērnus, kā to apgalvoja Krievijas telekompānija „TV Centr”, bet gan izglāba viņiem dzīvību. Skandalozajā sižetā ir iekļautas vēl citas vēsturisko faktu falsifikācijas.
Kasjauns.lv jau rakstīja, ka Maskavā, Krievijas Mūsdienu vēstures muzejā, atklāta visnotaļ tendencioza Latvijas vēsturei veltīta izstāde „Aizvestā bērnība: 1943. – 1944. uz Latviju aizdzīto bērnu liktenis”. Tajā tiek stāstīts par krievu un baltkrievu bērnu likteņiem, kurus vācu okupācijas laikā it kā latviešu kolaboracionisti ar varu no Krievijas un Baltkrievijas sādžām deportēja uz Latviju, lai viņiem Salaspils koncentrācijas nometnē nolaistu asinis vai viņus padarītu par vergiem latviešu zemnieku saimniecībās. Par šo izstādi stāstīja Maskavas telesabiedrība „TV Centr”, kura latviešus attēloja kā asinssuņus, kas slepkavoja krievu un baltkrievu bērnus.
Latviešu zemnieki kara laikā glābj slāvu bērnu dzīvības
Kasjauns.lv lasītāji savos komentāros apgāž krievu vēsturnieku „atklājumus” un liecina, ka ir bijis pavisam savādāk - latviešu zemnieki kara laikā nevis paverdzināja krievu un baltkrievu bērnus, bet gan glāba viņiem dzīvību.
Lūk, daži Kasjauns.lv lasītāju komentāri:
Juris: „Mana mamma bija no tiem, ko vācieši no frontes joslas Krievijā izveda uz Latviju. Evakuēja veselas ģimenes, atveda tās uz Latviju, un zemniekiem bija obligāti šie krievi jāņem savās saimniecībās: pēc vācu pavēles, protams. Un visi izdzīvoja, jo latvieši pret viņiem izturējās ļoti labi. Starp citu, mamma pēc tam apprecējās ar šo saimnieku dēlu, pēc tam, kad viņš atgriezās no ieslodzījuma Sibīrijas lēģeros. Ap 2000. gadu veiksmīgi mamma naturalizējās, noliekot valodas un vēstures eksāmenu, viņai tad bija apmēram 70.”
Ilze: „Arī manu tēvu ar ģimeni 1943. gada evakuēja no Krievijas uz Latviju un viņi dzīvoja pie latviešu zemniekiem. Nekad neesmu dzirdējusi neko sliktu par šiem laikiem ne no tēva, ne no vecāsmātes. Tikai labus vārdus.”
aga: „Pilnīgākie meli! Zinu stāstu, ka kara laikā no šiem ešaloniem, kurus vācieši dzina iekšā ar bērniem no Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas, latviešu sievietes zaga ārā bērnus un pieņēma viņus audzināšanā, lai viņi nenonāktu koncentrācijas nometnēs! Personīgi pazinu sievieti no Baltkrievijas, kurai kara laika vācieši nošāva vecākus, nodedzināja visu ciemu un bērnus sadzina vagonos, lai vestu uz koncentrācijas nometnēm. Viņai un vēl daudziem bērniem palaimējās, viņi izdzīvoja, pateicoties latviešu sieviešu drosmei un uzņēmībai.”
koments: „Arī mani radi izglābuši baltkrievu meitēnam dzīvību, jo to meiteni nobadinātu atsūtīja uz lauku saimniecību no Baltkrievijas, jo krievi kara laikā bija nodedzinājuši sādžu ar visiem cilvēkiem. Un viņu, kopjot un ēdinot ar lauku pienu un krējumu, uzdabūja uz kājām. Dalījās saimnieku pašu bērni ar šo meitēnu visā, kas bija, un tagad šai sievietei jau pašai bērni un mazbērni, ir arī mazmazbērni.”
zz: „Mana māte un viņas māsa un brālis kā bērni kopā ar vecākiem bija nosūtīti uz Salaspils nometni, bet to izdarīja vācieši. Tā kā māte un viņas māsa bija bērni, viņi tika izglābti, jo viņus paņēma darbā latviešu zemnieki, bet brālis bija pieaudzis, tika nošauts nometnē. Māte teica, ka pateicoties zemniekiem, viņām tika izglābta dzīvība.”
zinu: „Meli un propaganda. Man omīte stāstīja, kā pieņēma laukos un palīdzēja krievu bērniem. Ganos bija jāiet visiem bērniem, visi strādāja, kā vien varēja.”
atkal: „Atkal kārtējais murgs. To, ka latviešu zemnieki palīdzēja krievu bērniem, zinu konkrēti, jo mana vecmamma kara laikā pieņēma, izaudzināja, izskoloja krievu puisēnu.Un šis puisītis jau pieaudzis bieži brauca ciemos pie maniem vecākiem. Un, ja brauca, bija labas attiecības. Kāda runa var būt par verdzību.”
sprīdis: „Mans tēvs kara laikā bija vācu gūstā, nezinu apstākļus, bet viņu vācieši gribēja nošaut. Netālu bija latviešu zemnieku mājas, mājas saimnieks vāciešiem teicis, ka nošaut cilvēku būtu ekonomiski nepareizi, viņš varētu strādāt zemnieka sētā un vairot saimnieka labumus, saimniekam labi, Reiham ar labi. Vācieši manu fāteri atdeva saimniekam par puisi. Pēc kara mans tēvs satika manu māti un pasaulē parādījos es un mani brāļi. Fāters ar to māju saimnieku bija mūža draugi, reizi mēnesī tikās un dzēra dzimtenīti no piņģerotiem un kavējās atmiņās. Neticu tiem politiskajiem mēsliem.”
Krievu propagandisti „spēlējas” ar vēsturiskām liecībām
Atklājusies vēl viena vēstures falsifikācija skandalozajā Krievijas televīzijas sižetā par latviešu „slepkavām un vergturiem”. „TV Centr”, stāstot par nacistu izveidoto Salaspils nometni, rādījusi 1901. gada uzņemto fotogrāfiju no angļu – būru kara laikiem Dienvidāfrikā, raksta „Latvijas Avīze”. Apsūdzībā pret Latviju izmantota fotogrāfija, par kuru „Vikipēdijā” norādīts, ka izģindušais bērns ir Lizija van Zīla no Blumfonteinas koncentrācijas nometnes, kurā angļi ieslodzīja būru cīnītāju ģimenes locekļus Otrā būru kara (1899 – 1902) laikā. Meitene nomira no bada un tīfa 1901. gada 9. maijā un foto tiek datēts ar minēto gadu.
Grūti teikt, no kurienes nākušas pārējās ilustrācijas, kas demonstrētas televīzijā. Kāds Kasjauns.lv lasītājs norāda, ka arī citas demonstrētās fotogrāfijas liecina par citiem vēsturiskiem notikumiem, piemēram, par nacistu īstenoto holokaustu pret ebrejiem, nevis latviešu kolaboracionistu vardarbību pret krievu un baltkrievu bērniem.
Šis nav pirmais gadījums, kad Krievijas vēsturiskās propagandas mašinērija falsificē vēsturiskos faktus. 2006. gada vasarā Maskavas politiskās literatūras izdevniecība „Evropa” laida klajā dokumentu krājumu „Latvija nacisma jūgā”, kura misija tāpat bija „atmaskot” latviešu briesmu darbus nacistu varas gados. Arī šīs grāmatas vāku rotāja novājējušu koncentrācijas nometnes ieslodzīto foto. Lasītājam bija jāsaprot, ka tie ir Salaspils nometnē mocītie un badinātie, taču patiesībā vēsturniekiem labi pazīstamā fotogrāfija bija uzņemta 1945. gada 16. aprīlī Buhenvaldē piecas dienas pēc tās atbrīvošanas, norāda „Latvijas Avīze”.
Ārlietu ministrija nosoda izstādi „Aizvestā bērnība”
Izstāde Krievijas Mūsdienu vēstures muzejā, kas sarīkota ar prokremliskā fonda „Vēsturiskā atmiņa” un tā vadītāja Aleksandra Djukova atbalstu jau izpelnījusies Latvijas Ārlietu ministrijas asu nosodījumu kā ļaunprātīga vēstures falsifikācija; dezinformējošs un klaji propagandas nolūkos veidots pasākums.
„Tā kalpo to spēku interesēm, kuru mērķis ir traucēt Latvijas un Krievijas attiecību normalizācijai. Tiem, kuri patiesi interesējas par šīs traģiskās vēstures notikumiem, ir skaidrs, ka nedz minētai izstādei, nedz Djukova darbībai nav sakara ar vēstures zinātni,” uzsvērts Ārlietu ministrijas paziņojumā.
Skandalozais „TV Centr” sižets par izstādi „Aizvestā bērnība” (no 28.39 min.)
