Par dārza mājiņas pārdošanu valsts uzliek 4287 latus lielu nodokli
Par Garciemā pārdotu dārza mājiņu rīdziniecei Ritai Muceniecei VID aprēķinājis 4287 latus lielu iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas kopā ar nokavētā maksājuma soda maksu jau ir pieaudzis līdz 5380 latiem.
Pensionētā modes māksliniece Rita Muceniece stāsta, ka dārza mājiņu bijusi spiesta pārdot tāpēc, ka pēc dzīvesbiedra nāves palikusi viena. Bet no pensijas, kas viņai ir mazāka par valstī noteikto iztikas minimumu, vairs nespējusi samaksāt par īrēto dzīvokli denacionalizētajā Rīgas namā, raksta „Latvijas Avīze”.
Samaksājot par īri, dzīvokļa apkuri un pārējiem komunālajiem pakalpojumiem, no 163 latu pensijas mēnesī pāri paliek ap 40 latiem, ar kuriem pārtikai un zālēm nepietiek.
„Pārdodot īpašumu, es cerēju, ka saņemtā nauda būs atspaids vecumdienās un man nebūs jāgrimst komunālo maksājumu parādos. Taču cerētā atspaida vietā valsts atņem vēl to pašu, uzkraujot tādu nodokli, kas dzen mani vēl lielākā trūkumā. Vispirms valsts piespiež mani pārdot īpašumu, bet pēc tam vēl piespriež nodokli,” viņa bilst.
Muceniece par šāda nodokļa esamību nav zinājusi un arī notārs, slēdzot darījuma līgumu, pārdevēju par to neesot informējis.
Garciemā pārdotā dārza mājiņa bijusi viņas ģimenes vienīgais nekustamais īpašums. Padomju varas laikā viņas vīram piešķirti 600 kvadrātmetri zemes, kur ar abu dzīvesbiedru pūlēm vēlāk tikusi uzcelta ēka.
Pēc pašreizējās likumdošanas, ar nodokli neapliek tādu pārdoto nekustamo īpašumu, kas tā pārdevējam piederējis vismaz piecus gadus un vismaz gadu bijusi deklarētā dzīvesvieta. „Bet šo dārza mājiņu nekā nevarēju pārvērst par manu deklarēto pastāvīgo dzīvesvietu tāpēc, ka ziemās tur nav iespējams dzīvot,” paskaidro Muceniece un teic, ka ar šādiem nodokļu likumiem valsts nodarījusi viņai ne tikai materiālu, bet arī morālu kaitējumu.
Šāda likumā noteiktā kārtība rada nevienlīdzību. Dažiem par pārdoto vienīgo īpašumu šis nodoklis nav jāmaksā. Toties citi spiesti to maksāt, kaut arī labi zināms, ka vasarnīcas un daudzus citus īpašumus nav iespējams deklarēt kā pastāvīgo dzīvesvietu. Turklāt no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) saņemtais paziņojums daudziem uzkrīt kā sniegs uz galvas – cilvēki nemaz nezina, ka, pārdodot īpašumu, valstij jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. „Noslēdzot līgumus, diemžēl arī notāri to cilvēkiem nepasaka,” teic Muceniece.
Latvijas zvērinātu notāru padomē skaidro, ka zvērinātiem notāriem nav pienākuma brīdināt īpašumu pārdevējus par nodokļu maksājumiem. Tas esot atkarīgs no notāra godaprāta. Bet likumos šāds pienākums neesot noteikts.
VID atzīst, ka par nesenajiem grozījumiem Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā iedzīvotāji bieži nezina neko vai zina maz. Sevišķi tas sakāms par vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuriem vājās rocības dēļ vairs nav iespējams pasūtīt laikrakstus un kuriem nav pieejams internets. Šie grozījumi, kas paredz piemērot 15% lielu nodokļa likmi, budžeta taupības nolūkā stājušies spēkā 2010. gada 1. janvārī.
Kasjauns.lv/ Foto: Gatis Dieziņš/LETA
