Ārvalstu zoodārzi tīko pēc Rīgas Zooloģiskā dārza baltā lāča Romeo
Runā Rīga

Ārvalstu zoodārzi tīko pēc Rīgas Zooloģiskā dārza baltā lāča Romeo

Jauns.lv

Pēdējos gados strauji mainījušās regulas un noteikumi par dzīvnieku turēšanu, kas ir kļuvis par iemeslu, lai ārvalstu zoodārzi iekārotu Rīgas Zooloģiskā dārza balto lāci Romeo.

Ārvalstu zoodārzi tīko pēc Rīgas Zooloģiskā dārza ...

Baltajam lācim vajag zemi, kur aug zāle un kur pakārpīties, ne tikai betonu un ūdeni, līdz ar to Rīgā patlaban turēšanas apstākļi nav pareizi. Citi zooloģiskie dārzi to apzinās un prasa, vai nevaram atdot balto lāci.
Baltajam lācim vajag zemi, kur aug zāle un kur pakārpīties, ne tikai betonu un ūdeni, līdz ar to Rīgā patlaban turēšanas apstākļi nav pareizi. Citi zooloģiskie dārzi to apzinās un prasa, vai nevaram atdot balto lāci.

Rīgas Zooloģiskā dārza valdes priekšsēdētājs Rolands Greiziņš pastāstīja, ka dzīvnieku turēšanas noteikumi šobrīd ir savādāki, nekā tie bija padomju laikā vai mūsu valsts pirmajos neatkarības gados, līdz ar to Zooloģiskajā dārzā ir dzīvnieku mītnes, kas neatbilst prasībām.

Jaunie objekti un ekspozīcijas, kas uzbūvētas Rīgā, piemēram, tīģeru māja, ķenguru māja, dzērvju aploki, roņu mājvieta vai žirafu māja, ir labi projektētas, uzbūvētas un atbilst regulām, kas nosaka dzīvnieku turēšanu.

"Savulaik lauvu arēnā bija ļoti daudz sprostu, kuros dzīvoja dažādi dzīvnieki, tagad tur dzīvo tikai lauvas. Kādreiz bija tāda politika - jo vairāk dzīvnieku, jo labāk, taču dzīvnieki dzīvoja nelielos krātiņos. Arī baltais lācis Romeo dzīvoja mazā krātiņā, kur tagad mitinās Japānas makaki. Mēs viņam uztaisījām jaunu mājvietu, un likās, ka esam baltajam lācim iedevuši debesu dāvanu, bet tagad izrādās, ka to, ko mēs no jauna izbūvējām, vajag daudz lielāku un savādāku, lai dzīvniekam būtu labi. Arī baltajam lācim vajag zemi, kur aug zāle un kur pakārpīties, ne tikai betonu un ūdeni, līdz ar to Rīgā patlaban turēšanas apstākļi nav pareizi, un citi zooloģiskie dārzi to apzinās, prasa, vai nevaram atdot balto lāci. Ziloņus jau mēs atdevām, un ne jau aiz laba prāta," akcentēja Greiziņš.

Viņš piebilda, ka arī Rīgas mērs ir informēts par to, ka Zooloģiskajam dārzam varētu nākties arī atteikties no kāda dzīvnieka.

Ievērojot to, ka ir mainījušies šie labturības normatīvi, visos zooloģiskajos dārzos notiek būvniecība un jaunu ekspozīciju veidošana. Rīgas Zooloģiskais dārzs pats par saviem līdzekļiem lielus projektus realizēt nevar, taču nelieli uzlabojumi un projekti tiek īstenoti katru gadu, vēstīja valdes priekšsēdētājs.

Patlaban Rīgas Zooloģiskajā dārzā tiek remontēta māja lāčiem, veidojot smilšu bedri, jo arī šiem dzīvniekiem vairs nedrīkst būt tikai betons. "Mums lāčiem ir tikai 300 kvadrātmetrus liela teritorija, bet noteikumos rakstīts, ka lāčiem jābūt līdz 4000 kvadrātmetru lielai mājvietai. Minimālās prasības ir ļoti mainījušās," norādīja Greiziņš.

LETA / Foto: Ieva Čīka/ LETA