Eksperti: cittautieši zina latviešu valodu, taču nelieto
Eksperti izpētījuši, ka vairums Latvijā dzīvojošo cittautiešu latviešu valodu prot, bet nelieto. Latviešiem jāatceras, ka viņiem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums runāt latviski.
Kopumā valsts valodas prasmes līmenis pēdējos gados audzis, un daudz strādāts pie nacionālās izglītības politikas un izglītības sistēmas izveides, tomēr joprojām ir daudzi faktori, kas sekmē latviešu kā valsts valodas nelietošanu, vēsta telekompānija LNT.
Latviešu valodas aģentūras (LVA) veiktā aptauja to Latvijas iedzīvotāju vidū, kuru ģimenēs lieto krievu valodu, liecina, ka 48% Latvijas krievvalodīgie latviešu valodu prot labā līmenī, 27% - viduvēji, 16% ir pamatzināšanas, 8% neprot, bet viens procents Latvijas krievvalodīgo ir grūti pateikt, vai viņi zina vai nezina latviešu valodu.
LVA ir pārliecinājusies, ka latviešu valodu aizvien labāk pārvalda krievu jaunieši vecumā no 17 līdz 25 gadiem – 64% to pārvalda labi, bet 30% - vidēji. Praktiski neviens Latvijā dzīvojošais krievu jaunietis neatzīst, ka viņš latviski nesaprot.
Tomēr cittautiešu ne vienmēr lieto latviešu, jo tas bieži vien nav nepieciešams. Kā viens no šādas attieksmes iemesliem tiek minēts tas, ka oficiālās amatpersonas saziņā ar krievu masu saziņas līdzekļiem sarunā automātiski pāriet uz krievu valodu.
Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete („Vienotība”) latviešiem atgādina, ka viņiem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums runāt latviski.
