Ražuks: Latvijas un Lietuvas attiecības ir vājinājušās
Attiecības starp Latviju un Lietuvu laika gaitā ir vājinājušās, diskusijā par ziņojumu par Latvijas un Lietuvas sadarbības perspektīvām sacīja Saeimas deputāts Romualds Ražuks (ZRP), kurš vada Latvijas parlamenta deputātu grupu sadarbībai ar Lietuvas kolēģiem.
Pēc deputāta domām, abu valstu tautu attiecības un sakari ir pavājinājušies, kā arī valdošās elites nav vairs tik tuvas un atklātas kā savulaik. "Tur droši vien būtu viskrasākās problēmu izpausmes," pārliecināts politiķis.
Ražuks sacīja, ka ziņojumā būtu nepieciešams arī minēt domstarpības, kas valda pušu starpā.
Ražuks ziņojumu vēlētos papildināt ar pretrunām un problēmām pušu starpā stratēģiskā līmenī, proti, par viedokļu atšķirībām enerģētiskās neatkarības nodrošināšanā un attiecībās ar Krieviju. "Es domāju, būtu ļoti noderīgi nosaukt galvenās stratēģiskās problēmas," uzsvēra Ražuks.
Tāpat deputāts uzsvēra, ka ziņojumā bija nepieciešams iekļaut konkrētu pasākumu sarakstu, kas veicami Baltijas valstu vienotības stiprināšanai. "Nebūs nekādas Baltijas vienotības, ja nebūs konkrētu projektu," teica Ražuks, minot, ka pusēm būtu jārealizē kāds liels, kopīgs projekts, piemēram, pierobežas sadarbībā, enerģētikā vai kultūrā.
Savukārt premjera ārlietu padomniece Solveiga Silkalna norādīja, ka Latvijas un Lietuvas attiecības bieži vien izskatās balstītas tikai uz saimnieciskiem jautājumiem, bet tās esot daudz dziļākas, ko atklāj arī izstrādātais ziņojums. "Šajās sarunās [Latvijas un Lietuvas valdības vadītāju divpusējās sarunās] bieži dominē saimnieciski jautājumi un projekti, tāpēc rodas iespaids, ka attiecībās dominē saimnieciskie faktori," uzskata Silkalna.
Savukārt ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (ZRP), lai arī minēja, ka pušu starpā mēdz būt viedokļu atšķirības, uzsvēra, ka politiskais dialogs starp Lietuvu un Latviju ir aktīvs un notiek dažādos līmeņos.
Ziņojums par Latvijas un Lietuvas sadarbības perspektīvām tika izstrādāts 2011.gada laikā pēc Latvijas premjerministra Valda Dombrovska (V) un Lietuvas premjerministra Andrjus Kubiļus iniciatīvas, sekojot 2010.gadā īstenotā Latvijas un Igaunijas sadarbības ziņojuma piemēram.
"Vieni no svarīgākajiem Latvijas un Lietuvas nākotnes izaicinājumiem, neraugoties uz to, ka globālajā pasaulē integrācijas procesi neizbēgami iespiežas visās dzīves jomās un mazina ekonomiskās un sociālās atšķirības, ir arī turpmāk lielu uzmanību un spēkus veltīt savu tautu kultūrai un patības saglabāšanai. Būdami unikāli, mēs būsim interesanti un svarīgi citiem," sacīts diplomātu sagatavotajā ziņojumā.
Ziņojumā teikts, ka, cenšoties nodrošināt Latvijas un Lietuvas sadarbības attīstībai stabilitāti un pietiekamu uzmanību, ir nepieciešams ik gadu organizēt kopīgu abu valdību izbraukuma sēdi pēc kārtas katrā valstī, lai apspriestu sadarbības gaitu, izveidot Latvijas un Lietuvas sadarbības fondu, kas varētu finansēt konkrētus neliela apjoma projektus abu tautu cilvēcisko sakaru stiprināšanai.
Attiecībā uz abu valstu kopīgu informatīvo telpu ziņojuma autori secina, ka nepieciešams panākt, lai Latvijas un Lietuvas sabiedriskā televīzija būtu skatāma abās valstīs, īpaši jau pierobežas reģionos, un tās plašāk atspoguļotu abu valstu dzīvi, kā arī plašāk tiktu izmantotas mūsdienu elektroniskās informācijas tehnoloģijas.
Attiecībā uz Latvijas un Lietuvas kopīgo kultūras telpu ziņojumā uzsvērts, ka vajadzīgs stiprināt sadarbību starp abu valstu struktūrām, kas atbildīgas par kultūras politikas īstenošanu, plašāk iepazīstināt abu valstu sabiedrību ar sasniegumiem dažādās kultūras jomās, veicināt jaunatnes daudzpusēju sadarbību, kā arī efektīvāk izmantot tūrismu kā labākas savstarpējās pazīšanās avotu.
Izglītības un zinātnes jomā ziņojumā ieteikts labāk izmantot vidējo un profesionālo skolu iespējas, liekot pamatus tuvākai abu tautu pazīšanai, veicināt augstskolu sadarbību, kooperējoties speciālistu sagatavošanā, un labāk izmantot zinātnisko iestāžu potenciālu, veicinot inovācijas un palielinot saimniecisko attīstību un konkurētspēju.
Ekonomikas jomā ziņojuma autori rosina starpvalstu ekonomiskās darbības koordinācijas uzlabošanu, abu valstu transporta infrastruktūras attīstības nodrošināšanu, kā arī sadarbību abu valstu enerģētiskās drošības un neatkarības nodrošināšanai.
Tāpat ziņojumā uzsvērts, ka nepieciešams stiprināt Latvijas un Lietuvas policijas, robežapsardzes un muitas dienestu sadarbību, ierobežojot noziedzību, kā arī racionāli izmantot diplomātiskos spēkus, nodrošinot nacionālo interešu aizsardzību un pilsoņu kvalitatīvu apkalpošanu.
Pierobežā ieteikts veicināt iedzīvotāju kontaktus, divpusējo pasākumu organizēšanu un kopīgi risināt vietējās praktiskās dzīves problēmas.
Ziņojuma autori atzīst, ka, vēloties īstenot vismaz daļu no priekšlikumiem, ir vajadzīgi valstu valdību un attiecīgo institūciju lēmumi, kā arī vairāku priekšlikumu īstenošanai ir nepieciešami papildu finansiālie līdzekļi.
"Cenšoties konsolidēt nepieciešamos līdzekļus un mērķtiecīgi tos izmantot, varētu tikt apsvērta ideja izveidot speciālu sadarbības fondu gan Latvijā, gan Lietuvā vai arī kopīgu. Tā, kaut vai neliela apjoma, nodibināšana būtu skaidrs signāls divpusējās sadarbības veicināšanai. Bez tam pie tā izveides varētu aicināt arī tos biznesa pārstāvjus, kas strādā gan Latvijā, gan Lietuvā," rosināts ziņojumā.
