„Rīgas Birža” saņēmusi papuasu, Javas un Bali mākslas dāvinājumu
Mākslas muzejs „Rīgas Birža” saņēmusi Indonēzijas Kultūras ministrijas dāvinājumu – papuasu, Javas un Bali salas tēlniecības darbu dāvinājumu, kas līdz 18. martam būs apskatāms muzeja Boses zālē.
Kolekcija Baltijas kontekstā ir unikāla. Tā sniedz iespēju caur Indonēzijas tēlniecību un lietišķo mākslu tuvāk iepazīties ar vienu no cilvēces šūpuļiem, kurā radušās, mainījušās un savijušās dažādu tautu kultūras un reliģijas.
Indonēzija ir ceturtā lielākā valsts iedzīvotāju skaita ziņā, lielākā musulmaņu kopiena, kas joprojām rūpīgi glabā savas senču tradīcijas, kuras ietekmējusi arī hinduisma un budisma kultūra. Daudzo paaudžu meistaru izkoptā koktēlniecības skola gadsimtu gaitā tikpat kā nav mainījusies, tieši otrādi – nostabilizējusi simbolu valodu un formas kanonu.
Izstādē „Papuasu, Javas un Bali tēlniecība” apmeklētājiem ir iespēja gūt ieskatu šo reģionu tēlniecībā, iepazīt daudzpusīgo Indonēzijas kultūru, kā arī redzēt dažādo salu ieražu atšķirības.
Bali tēlniecība pārstāvēta ar spilgtāko Indonēzijas simbolu – mītisko putnu Garudu. Cēlies no indiešu mitoloģijas un izveidojies budisma un islāma kultūras kontekstā, Garudas tēls iemūžina Indonēzijas valsts nozīmīgāko datumu – Indonēzijas Republikas proklamēšanas dienu 1945. gada 17. augustā, kas ir simboliski iekļauts putna izskatā: Garudam ir 17 spalvas katrā spārnā, 8 spalvas uz zemākās astes, 19 – uz augšējās astes un 45 – uz kakla.
Papuasu tēlniecība ir raksturīgs piemērs cilšu animisma tradīcijai – priekšstatam par dvēseles piemitību priekšmetiem un dabas parādībām, attēlojot viņu ciešo saikni ar apkārtējo vidi un senčiem, kas ir galvenie atveidojamie motīvi. Skulptūras no Rietumpapuasu teritorijā plašākās Asmatu cilts gadsimtiem ir saglabājušas savu formu un sakrālo nozīmi, arī mūsdienās tās tiek radītas rituāliem un senču garu pielabināšanai.
Lielākās Indonēzijas salas Javas tēlniecību pārstāv šīs zemes sargu pāris un Loro Blonyo jeb „Nešķiramo” pāris – vienmēr labajā pusē sēdošā indiešu dieviete Devi Sri ar savu dzīvesbiedru. Līdzīgas skulptūras vēl joprojām tiek novietotas pie javiešu māju ieejām, kā arī izmantotas kāzu rituālos.
Pēc izstādes slēgšanas daļa no Indonēzijas tēlniecības būs skatāma Mākslas muzeja „Rīgas Birža” pastāvīgajā ekspozīcijā Austrumu galerijā.
