Referendumā lems, vai krievu valodu Latvijā noteikt par otru valsts valodu

Referendumā tiek piedāvāts mainīt Satversmes 4.pantu, nosakot, ka valsts valodas Latvijas Republikā ir latviešu un krievu valoda. Piedāvātie grozījumi Satversmes 18.pantā paredz mainīt Saeimas deputāta svinīgo solījumu (zvērestu), liekot topošajam tautas kalpam solīt stiprināt gan latviešu, gan krievu valodu kā valsts valodu.

Satversmes 21.pantā rosināts izslēgt normu, ka Saeimas darba valoda ir latviešu valoda, savukārt Satversmes 101.pantā piedāvāts noteikt, ka pašvaldību darba valoda ir latviešu un krievu valoda. Grozījumos Satversmes 104.pantā rosināts noteikt, ka iedzīvotāji atbildi no valsts un pašvaldību institūcijām var saņemt gan latviešu, gan krievu valodā.

Tautas nobalsošanas zīmē būs jautājums: "Vai jūs esat par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" pieņemšanu, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu?"

Iespējamie atbilžu varianti ir "Par" un "Pret". Ja vēlētājs atbalsta izmaiņas Satversmē, kas paredz noteikt krievu valodai otras valsts valodas statusu, tad viņam tautas nobalsošanas zīmē ar "+" (plusiņu) jāatzīmē atbilde "Par". Ja vēlētājs ir pret grozījumiem Satversmē un neatbalsta valsts valodas statusa noteikšanu arī krievu valodai, tad viņam tautas nobalsošanas zīmē ar "+" jāatzīmē atbilde "Pret".

Satversmes grozījumus ierosināja Vladimira Lindermana vadītā biedrība "Dzimtā valoda", to skaidrojot kā pretreakciju uz nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK sākto parakstu vākšanu par izglītību tikai latviešu valodā un dažādiem citiem "nacionālistu izlēcieniem".

Parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par Satversmes grozījumiem sākās 2011.gada pavasarī, un akcijas organizatoriem izdevās savākt vairāk nekā 12 000 parakstu, kas bija pietiekami, lai Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) būtu jāorganizē desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšana.

"Dzimtās valodas" savāktie paraksti tika iesniegti CVK drīz pēc septembra sākumā notikušajām 11.Saeimas vēlēšanām. CVK parakstu vākšanu veica 30 dienas pagājušā gada novembrī un, saņemot "Saskaņas centra" līdera Nila Ušakova atbalstu, tika savākti vairāk nekā 180 000 parakstu, tādējādi likumprojekts bija jāiesniedz izskatīšanai Saeimā. Saeima likumprojektu noraidīja, tāpēc šodien par to tiek lemts tautas nobalsošanā.

"Pret" likumprojektu aicina balsot vairākums Saeimā pārstāvēto politisko spēku - "Vienotība", Zatlera reformu partija, VL-TB/LNNK un Zaļo un zemnieku savienība, izņemot apvienību "Saskaņas centrs" (SC), kas oficiāli mudinājusi iedzīvotājus referendumā piedalīties un balsot "pēc sirdsapziņas". Tiesa gan, daudzi vadoši SC politiķi atzinuši, ka referendumā balsos "par".

Pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai aicinājušas balsot daudzas sabiedriskas organizācijas un sabiedrībā pazīstami cilvēki.

LETA