Kāda ir ikdiena nakts patversmē. VIDEO
No bargā sala un palikšanas uz ielas šoziem Latvijā cilvēkus bez pajumtes un bez iztikas līdzekļiem var paglābt nakts patversmes 17 pilsētās un novados.
Izguldina arī piedzērušos klientus
Šoziem nakts patversmes Latvijā darbojas 17 pilsētās un novados: Balvos, Cēsīs, Daugavpilī, Gulbenē, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Kuldīgā (Kabiles pagastā), Liepājā, Rēzeknē, Rīgā, Salaspilī, Talsos, Tukumā, Valkā, Valmierā un Ventspilī. Ja ārpus galvaspilsētas ir pa vienai patversmei, tad Rīgā cilvēkus uzņem septiņas nakts patversmes, kur aukstajās dienās kopumā var izmitināti ap 900 bezpajumtnieku. Dienas laikā personas bez noteiktas dzīvesvietas var uzturēties Rīgas patversmes dienas centrā bezpajumtniekiem un maznodrošinātajiem Katoļu ielā.
„Latvijas Avīze” stāsta par Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) patversmi Rīgā, Gaiziņa ielā 7, kas tika atklāta pirms trim gadiem. Toreiz te bija 20 vietas, turklāt paredzētas tikai bezpajumtniekiem alkohola reibumā. Tā visā Rīgā bija vienīgā vieta, kur uzņēma iereibušos cilvēkus. Tagad visā ēkā iespējams izmitināt līdz 150 klientiem. Rīgas pilsētas Labklājības departaments apmaksā 85 gultas vietas pirmajā un otrajā stāvā. Te nakšņo vīrieši, kas nelieto alkoholu un var par sevi parūpēties.
Augšējā stāvā dzīvo maksātspējīgie iemītnieki. Viņiem par diennakti jāmaksā divi lati. Var maksāt arī pusotru latu, bet tad patversmē drīkst pavadīt tikai nakti. Šie klienti maksājumus veic no savām pensijām, pabalstiem vai no darba ienākumiem, jo ir cilvēki, kas atrod darbu un piepelnās, stāsta LSK Sociālā centra vadītāja Ilona Luste.
„Karjeras kāpnes” Sarkanā krusta patversmē
Vilnis Grīnbergs patversmes pakalpojumus izmanto jau divus gadus. Viņš ir 49 gadus vecs un neslēpj, ka dzīvi šeit sācis no viszemākā līmeņa – no 1. stāva, kur telpā uz matračiem dzērumu izguļ bezpajumtnieki. „Toreiz man tāda grēcīga dzīve bija. Bet paldies Dievam un Ilonas kundzei, kas noticēja, ka varu laboties. Viņa pacēla mani augšā gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Pārstāju lietot alkoholu, un man piešķīra gultas vietu otrajā stāvā. Tur kādu laiku var dzīvot bez maksas, bet ne jau mūžīgi. Tagad mitinos trešajā stāvā, varu pats samaksāt par naktsmītni, jo man ir pensija. Esmu otrās grupas invalīds,” stāsta Vilnis.
Vīrietis atzīst, ka tie, kas paliek apakšā, vai nu negrib mainīties, vai padevušies liktenim. Pats viņš tagad turas braši, ir Vasarsvētku draudzes loceklis. Nelielajā istabiņā ar parketa grīdu novietotas četras gultas. Visas pārklātas ar segām priecīgi košās krāsās. Grīnbergs strādā. LSK patversmē viņš ir brīvprātīgais – veic dežuranta pienākumus. Par tālāku nākotni Vilnis neņemas spriest – nāks labāki laiki, būs risinājumi.
Dzīves stāsti līdzīgi
Kādā istabiņā var sastapt divus Aleksandrus un Anatoliju. Dzīves līkloči visiem apmēram līdzīgi – kā paši apgalvo, tuvinieki viltus ceļā pārdevuši viņu kādreizējos dzīvokļus, tā palikuši bez pajumtes. Viens no Aleksandriem saņem vecuma pensiju – 162 latus. Patversmē ieradies šā gada janvārī, bet gribot noīrēt savu mitekli.
Otram Aleksandram un Anatolijam piešķirtas invaliditātes pensijas. Aleksandrs te mitinās nepilnu gadu. Par dzīvošanu maksā 60 latus mēnesī. Pēc profesijas viņš ir inženieris celtnieks. Agrāk par dzīvi nav žēlojies, bija ģimene, darbs, mājas. Līdz ar krīzi sākušās problēmas. Zaudējis darbu, iztikas līdzekļus un tad izjukusi arī ģimene.
Citā istabiņā mitinās 71 gadu vecais Jāzeps Baltrurs, arī no celtnieku saimes. „Gribēju atkal iet strādāt, bet mani neņem, saka – esot par vecu!” Savu iepriekšējo dzīvokli zaudējis parādu dēļ. „Citur man nav kur iet. Bērniem pašiem nav pietiekami labi dzīves apstākļi,” „Latvijas Avīzei” stāsta pensionārs.
Pa dienu Jāzeps izejot pastaigāties, apciemojot arī pieaugušos bērnus, aizbraucot uz laukiem – tur varot piestrādāt. Jautāts, kā sadzīvo četri vīri vienā nelielā telpā, Jāzeps atbild īsi – cilvēki te ir labi, satiekam.
LSK Sociālā centra vadītāja Luste teic, ka pēdējā laikā ļoti daudz iedzīvotāju no citiem novadiem brauc uz Rīgu meklēt darbu. Ja cerības nepiepildās, lieto alkoholu, tad arī apzog, paliek bez naudas un dokumentiem. „Mums jādomā, kā šos cilvēkus nogādāt atpakaļ viņu faktiskajā dzīvesvietā. Daudzi gan cer, ka izdosies tikt pie darba, tāpēc cenšas palikt Rīgā. Šo cilvēku skaits palielinās,” saka Luste.
Jēkabpils nakts patversme lielajā salā atvērta arī dienā (Vidusdaugavas TV)
Ogres patversme ziemai gatava (Ogres TV)