Provizoriskie rezultāti: 140 tūkstoši pilsoņu nobalso par divvalodību, pret ‒ 77,22% balsstiesīgo
Saskaitītās balsis vairāk kā divās trešdaļās jeb 722 no 1035 iecirkņiem liecina, ka 139 796 balsstiesīgie jeb 22,5% Latvijas iedzīvotāju nobalsojuši par krievu valodu kā otru valsts valodu, tomēr pārliecinošs vairākums jeb 77,22% referenduma dalībnieku nobalsojuši pret oficiālu divvalodību Latvijā.
Par nederīgām atzītas 1733 balsošanas zīmes.
Lai grozījumi Satversmē, par kuriem sestdien referendumā balsoja Latvijas balsstiesīgie vēlētāji un kuri paredz krievu valodai piešķirt valsts valodas statusu, stātos spēkā, par tiem ir jānobalso vismaz pusei balsstiesīgo jeb 772 583 cilvēkiem.
Ar grozījumiem paredzēts mainīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu un nosakot, ka arī pašvaldībās darba valodas ir latviešu un krievu valoda un ikvienam ir tiesības saņemt informāciju latviešu un krievu valodā.
Jau vēstīts, ka ziņas par aktivitāti 950 no 1028 vēlēšanu iecirkņiem liecina, ka referendumā par oficiālu divvalodību piedalījušies % jeb 1 no 1 545 166 balsstiesīgajiem, līdz ar to šis referendums pēc dalībnieku skaita ir kļuvis par visvairāk apmeklēto no astoņiem referendumiem kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.
BNS
