Vešņakovs cer, ka 16.martā nebūs "nacistu līdzskrējēju svētki"

Kā šorīt LTV rīta raidījumā "Labrīt, Latvija" sacīja Vešņakovs, Latvijas "augsta ranga politiķi pareizi pieiet šai problēmai, ka šis datums nav jāpadara par svētkiem nacistu līdzskrējējiem".

Uz jautājumu, vai no Krievijas šajā datumā gaidāmi ierodamies kādi novērotāji vai protestētāji, Vešņakovs atbildēja: "Man nav šādas informācijas, ka kāds no Krievijas brauks uz Latviju."

Runājot par aizvadīto valodas referendumu, Vešņakovs noraidīja izskanējušo pārmetumus par Krievijas līdzdalību un finansējumu valodu referenduma organizēšanā un finansēšanā. "Līdz šim ir bijušas tikai versijas, taču neviena konkrēta fakta. Tās ir politiskās spekulācijas, lai novērstu atbildību," uzskata Krievijas vēstnieks.

Arī aizdomas par Krievijas bumbvedēja apzinātu lidošanu Latvijas tuvumā tieši referenduma dienā vēstnieks nodēvēja par nepamatotām, - tas esot izdevīgi atsevišķiem Latvijas politiķiem, kuru mērķis ir saasināt situāciju.

"Nezinu, kāpēc [bumbvedējs] lidoja. Turklāt nekas ārkārtējs jau nenotika, neviena starptautiskā norma netika pārkāpta. Kādi jautājumi vispār var būt?" sacīja Vešņakovs, piebilstot, ka arī virs Lietuvas tas lidoja, taču tur nenotika referendums un viņiem nekādu jautājumu nebija.

Viņš uzskata, ka nepamatots bijis arī atteikums Latvijā referenduma dienā ielaist divus nevalstisko organizāciju pārstāvjus no Krievijas.

Vēstnieks norādīja, - ja turpināsies "šādi pārmetumi, nekas labs [abu valstu attiecībās] negaida. Es vēlos, lai mums būtu labas kaimiņattiecības."

Komentējot Latvijas valodu referenduma rezultātus, Vešņakovs norādīja, ka "nav ne uzvarētāju, ne uzvarēto. Problēmas ir palikušas tās pašas."

Ja situāciju vērtēt no uzvarētāja viedokļa, tas nozīmē neņemt vērā tūkstošu Latvijas iedzīvotāju problēmas un viedokli, taču šāds ceļš noved bezizejā. Savukārt otrs - demokrātijas - ceļš būtu ieklausīties šajos cilvēkos un starptautiskajās institūcijās, kas norāda uz cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā. "Tas ir vienīgais ceļš, kā virzīties tālāk," uzskata Vešņakovs.

Uz jautājumu, vai arī Krievija nesaasina abu valstu attiecības, ieviešot bezvīzu iebraukšanu Latvijas nepilsoņiem Krievijā, vēstnieks norādīja, ka tādu lēmumu Krievija pieņēmusi, ņemot vērā daudzu tūkstošu Latvijas iedzīvotāju līgumus, kas vēlas apciemot savu vēsturisko dzimteni. "Mēs uzskatām, ka vīzu režīms starp Krieviju un Eiropas Savienības valstīm, tostarp Latviju, būtu jāatceļ pavisam," piebilda vēstnieks.

Vešņakovs norādīja, ka abām kaimiņvalstīm vajadzētu turpināt veiksmīgi sākto ekonomisko sadarbību, kas pagājušā gada nogalē sasniedza 2,8 miljardu ASV dolāru apgrozījumu. pagaidām gan importa un eksporta proporcija ir par labu Krievijai, taču arī Latvijas eksporta dinamika ir tendence palielināties, galvenokārt pārtikas un farmācijas preču jomā.

Kasjauns.lv/LETA/Foto: Edijs Pālens/LETA