Vietējie šokā. Pa britu pilsētiņu Visbīču staigā viesstrādnieki sporta apģērbā

1. janvārī ne tikai Latviju, bet arī Angliju satricināja atrastais nogalinātās 17 gadus vecās Alisas Dmitrijevas līķis britu karaliskās ģimenes lauku īpašumā Norfolkā. Meklējot pirms vairākiem mēnešiem nogalinātās meitenes slepkavas, likumsargiem lika pievērsties arī nelielās Visbīčas pilsētiņai, kurā dzīvoja nogalinātā meitene – imigrante no Latvijas kopā ar savu vecmāmiņu, tēvu un jaunāko māsu.

Alisa mācījās vietējā koledžā un, kā vēlāk noskaidrojās, lietoja narkotikas un bija sapinusies ar tā dēvēto vietējo Baltijas mafiju, kura terorizē vietējos iedzīvotājus. Šai apstāklī arī varētu meklēt iemeslus, kādēļ Alisa tik traģiski beidza savu dzīvi.

Austrumeiropieši Visbīčas iedzīvotājos sēj bailes

Izrādās, ka dzīve Visbīčā nemaz nav rožu dārzs. Kā stāsta vietējie, to ir apsēdusi imigranti no Austrumeiropas – Latvijas, Polijas un Lietuvas, kuri uz Visbīču devušies labākas dzīves meklējumos. No apmēram 20 000 pilsētiņas iedzīvotājiem aptuveni sestā daļa ir austrumeiropiešu viesstrādnieki, pret kuriem vietējie iedzīvotāji nemaz tik labvēlīgi neizturas. Viņi uzskata, ka viņu dzimto pilsētiņu terorizē baltiešu mafija.

Visbīčā ir pierasts uz ielas dzirdēt krievu valodu, tikai tā neliecina ne par ko labu. Lielais labākas dzīves meklējumos iebraukušo austrumeiropiešu skaits un viņu kultūra Austrumanglijas pilsētiņas iedzīvotājos sēj bailes.

Nesen Visbīčā viesojās laikraksta „Diena” žurnālisti, kuri apraksta tur redzēto:

„Visbīčā iebraucam pievakarē, kad ielās cilvēkus vairs nemana, taču par baltiešu klātbūtni liecina turpat autoostā atrodamais darbā iekārtošanas birojs – tā logā redzami latviešu, lietuviešu un poļu valodā nemākulīgi tulkoti sludinājumi, kuros darbā tiek aicināti 70 ziedu pakotāji. Kā nākamajā dienā pastāsta biroja darbinieki, pie viņiem patiešām ienākot arī tādi iebraucēji, kas tikko izkāpuši no autobusa, taču, vai darba meklētājs ir latvietis vai polis, neviens nešķirojot. Austrumeiropiešiem, ja vien tiem ir pamatzināšanas angļu valodā, darbu atrast esot viegli, un tie arī ir galvenais darbaspēks pilsētiņas apkaimē esošajās fabrikās un fermās.”

Arī policijas lūgums palīdzēt Alisas Dmitrijevas nāves iemesla noskaidrošanā latviešu, lietuviešu, krievu un angļu valodā redzams daudzviet pilsētā.

„Sajūtu, ka baltiešu te ir daudz, vēl vairāk pastiprina krodziņa apmeklējums. Ieklīstam pirmajā angļu bārā, ko pamanām – „Kings Head”. Vairāki vīrieši, arī bārmenis, spēlē biljardu un mums pievērš uzmanību vien tad, kad jau esam ieņēmuši vietas pie letes. Saklausījis latviešu valodu, bārmenis mūsu „Hello!” atsveicina ar „Privet!” (kr. – „Sveicināti!”) un platu smaidu. Viņš pats ir lietuvietis, bet starp klientiem ir gan viņa tautieši, gan poļi. Lai gan plašākās sarunās neiegrimst, bārmenis atklāj, ka pats dzīvojot treilerī un bārs piederot latvietim Aigaram. Paēst mums iesaka netālajā „Angels Inn”, kurp iepriekš piezvana, pabrīdinot, ka nāks „naši” (kr. – mūsējie).

Tur mūs sagaida bijušais rīdzinieks Aleksandrs – latviski runāt gan viņš nemāk. Aleksandrs vairākus gadus strādājis Īrijā, bet uz Visbīču pārcēlies pirms trim mēnešiem – uzreiz esot piedāvāts restorāna menedžera darbs, viņš paskaidro. Izrādās, arī šīs vietas saimnieks esot Aigars. Visi pilsētas bāri pieder vietējam alus brūzim, bet bāru apsaimniekošana nodota menedžeru, tajā skaitā austrumeiropiešu, rokās. Kad izdzirdam, ka pavārs esot Jānis, jautājam arī par pārējo „Angels Inn” personālu, Aleksandrs tik nosaka: „Zģes mi vse iz Rigi” (kr. – Šeit mēs visi esam no Rīgas”). „Janka nav pārāk gudrs, toties tik labi ēst gatavo,” joko bārmenis. Melojis gan viņš nav – ēdienkarte ir kā no latviešu nacionālās pavārgrāmatas – pelēkie zirņi ar speķi, karbonāde ar kartupeļiem un redīsu salātiņiem, kotletes, maizes zupa.

Nākamajā dienā „Angels Inn” bez mums ieradušies arī citi vakariņotāji – lielākoties jauni vīrieši, visi kā viens īsi skūtiem matiem un sportiskā apģērbā. Pie letes sēž arī divas meitenes – saģērbušās un uzkrāsojušās kā uz ballīti. Saziņā dzirdama krievu valoda, tikai atsevišķi latviešu lamuvārdi norāda uz viņu izcelsmes valsti. Pēc brīža ierodas arī pārītis vecāka gadagājuma britu, kuri acīmredzami kontrastē ar pārējo publiku.”

Dominē cilvēki sporta apģērbā ar kapucēm galvā

„Līdzīga situācija novērojama arī ikdienā – lai gan veikalos un galvenajās ielās redzami briti, parkā, uz soliņiem un šķērsielās dominē cilvēki sporta apģērbā ar kapucēm pār galvu, no kuriem vietējie iedzīvotāji ietur gandrīz nemanāmu distanci. Kā vēlāk atklāj vairāki satiktie – esot bail. Austrumeiropieši pilsētā ir viegli pamanāmi, jo tie, kuriem nav darba, brīvo laiku nosit, sēžot parkos. Iebraucēju skaits ir pietiekams, lai tiem būtu pat sava iela, kurā atrodami vairāki specializēti veikali. Piemēram, „Varšavas gastronomā” nopērkamas gan Rīgas šprotes, gan lietuviešu rupjmaize, gan Polijas pelmeņi.

Desmit gados imigrantu skaits Visbīčā ir gandrīz desmitkāršojies – fermas lēto darbaspēku no Austrumeiropas sagaida atplestām rokām, savukārt vienkāršie iedzīvotāji par to kurn.