VUGD aicina notīrīt sniegu no namu jumtiem

Kā aģentūru LETA informēja VUGD preses pārstāve Viktorija Šembele, šogad dienests vēl nav saņēmis nevienu izsaukumu, kas saistīts ar smagā sniega dēļ iebrukušiem jumtiem, tomēr pagājušā gada pieredze, kad, iestājoties siltākam laikam, tādi izsaukumi tika saņemti ik dienas, liecina, ka jumtu attīrīšana no sniega ir jāveic laicīgi, nepaļaujoties uz to, ka siltajā laikā sniegs pats nokusīs.

VUGD īpaši aicina sniegu notīrīt no lielo un sabiedrisko ēku metāla jumtiem, kas ir lēzeni un aizņem ievērojamas platības, piemēram, lielveikali sporta halles, angāri u.tml.

Patlaban arī VUGD pārstāvji iespēju robežās apmeklē vai sazinās ar lielveikalu un citu lielu sabiedrisko objektu pārstāvjiem, lai brīdinātu par iespējamajām sekām, ko rada nenotīrīti jumti, un aicina veikt jumtu tīrīšanu, ja tas vēl nav veikts. Šembele atzina, ka VUGD nevar sodīt ēku īpašniekus un namu apsaimniekotājus par nenotīrītiem jumtiem, tomēr brīdināt par iespējamajām sekām dienesta darbinieki var, un to viņi arī dara.

Lielāks risks iebrukt ir jumtiem ar tā saucamo "plakano" konstrukciju, kas ir no metāla kopnēm vai rāmjiem ar lielām platībām. Tāpat bīstama situācija var izveidoties divslīpju koka jumtiem, īpaši, ja jumta slīpums ir mazāks par 30-35 grādiem. Riskam pakļauti ir arī veci, nolietojušies jumti un tādi, kuriem ilgāku laiku nav veikti ekspluatācijas un kapitālie remonti, brīdina VUGD.

Pie māju jumtiem izveidojušās lāstekas un no namu jumtiem krītošais, nenotīrītais sniegs var apdraudēt mājas iedzīvotāju un garāmgājēju dzīvību un veselību. VUGD māju īpašniekus un apsaimniekotājus aicina savlaicīgi notīrīt jumtus arī no lāstekām, lai izvairītos no iespējamas traģēdijas. Savukārt pilsētu iedzīvotājus, kuri pārvietojas pa ielām, VUGD aicina būt uzmanīgiem un ievērot dažus elementārus drošības pasākumus.

Reizēm ietves ir šauras un slidenas, tomēr jāatceras, ka ne mazāk bīstamas var būt lāstekas, tāpēc, pārvietojoties pa ietvēm, laiku pa laikam ir nepieciešams paskatīties uz augšu un iespēju robežās apiet bīstamās vietas. Ja redzams, ka pie kādas mājas ir izstiepta lente vai izveidots cita veida norobežojums, gājējiem nevajadzētu kāpt tam pāri, bet apiet apkārt.

Ja gājēji pamana, ka kādai mājai no jumta tiek tīrīts sniegs, kaut arī nama apsaimniekotājs nav parūpējies par drošību un nekādus norobežojumus nav izlicis, gājēji, rūpējoties par savu drošību, nekādā gadījumā nedrīkst iet gar šo māju, jo no jumta var tikt uzmesti virsū sniega un ledus gabali, kā arī lāstekas. Ieraugot bīstamas lāstekas, tām ne vien vajadzētu apiet apkārt, bet arī pabrīdināt apkārtējos.

Savukārt, ja pie mājām, kurām diendienā jāiet garām, cilvēki pamana lāstekas, kas var apdraudēt kā viņus, tā arī citus cilvēkus, par to vajadzētu brīdināt konkrētās mājas apsaimniekotāju, jo tieši viņš ir atbildīgs par to, lai nesakārtotais īpašums neradītu draudus apkārtējo cilvēku veselībai un dzīvībai.

Situācijās, kad notikusi nelaime un nepieciešama operatīvo dienestu palīdzība, iedzīvotājiem ir jāzvana uz vienoto ārkārtējo notikumu tālruni 112. Pa šo pašu tālruņa numuru operatīvie dienesti sazvanāmi arī, atrodoties citās Eiropas Savienības valstīs.