Atkal uzvirmo „kariņš” ap pareizticīgo Ziemassvētkiem

Ar apskaužamu regularitāti jau vairākos Saeimas sasaukumos, deputātiem atceroties par Kristus piedzimšanas brīnumu, uzvirmo diskusijas par pareizticīgo Ziemassvētku atzīšanu par oficiālajiem valsts svētkiem. Visas šīs debates beidzas ar vienu un to pašu – tā dēvētās „krievu partijas” šķendējas par krievvalodīgo ticības brāļu ignorēšanu, bet „latviešu partijas” tikpat draudzīgi noraida pareizticīgo svētku atzīšanu par oficiālām brīvdienām.

Pirms pāris nedēļām Latvijas pareizticīgo baznīcas galva metropolīts Aleksandrs sacīja, ka viņa vadītā baznīca jau labu laiku ir atteikusies iesaistīties politiķu iniciētā cīkstiņā par pareizticīgo Ziemassvētkiem, jo to vairs neuzskata vis par ticības jautājumu, bet gan par politisko cīņu.

Toties 7. februārī Rīgas pilī notiekošajā garīgo līderu un politiķu diskusijā „Garīgā dimensija un politika”, kas bija veltīta jautājumam, kā valstī mazināt starpnacionālo spriedzi, Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs ierosināja pareizticīgo Ziemassvētkus atzīt par oficiālo brīvdienu, jo šis solis varētu mazināt spriedzi sabiedrībā. Arī luterāņu garīdznieki ir teikuši, ka pareizticīgo Ziemassvētkiem vajadzētu piešķirt oficiālu statusu. Piemēram, Latvijas luteriskās baznīcas Liepājas bīskaps Pāvils Brūvers sacījis: „Es personīgi domāju, ka pareizticīgo Ziemassvētkiem vajadzētu būt svinamai dienai. (..) Tas nav nacionāls jautājums, jo pareizticīgie ir gan latvieši, gan krievi. Mēs viņiem novēlam tik to labāko, lai viņi varētu svinēt svētkus tāpat kā mēs svinam savējos.”

Līdz referendumam šis priekšlikums izpelnījās tikai politiķu atturīgus un it kā saprotošus galvas mājienus. Toties tagad, kad referendums ir beidzies un politiķiem vairs tik ļoti nerūp pareizticīgo kristiešu „par” vai „pret” balsis, viņi atkal sākuši karsti debatēt par pareizticīgo Ziemassvētkiem.

Kamēr Nils Ušakovs („Saskaņas centrs”) „Neatkarīgajā Rīta Avīze” par vienu no trim galvenajiem uzdevumiem, kas jādara pēc referenduma, uzskata, ka pareizticīgo Ziemassvētki ir jāatzīst par valsts svētkiem un brīvdienu, „Vienotības” un „Visu Latvijai!/TB-LNNK” deputāti jeb Ušakova opozicionāri vien pēc otra nāk klajā ar paziņojumiem, ka pareizticīgo Ziemassvētku atzīšana par svētkiem sabiedrībai nekādu labumu nedos, bet gan tieši otrādi – to šķels.

11. Saeimas deputāts Ingmārs Čaklais („Vienotība”) saka, ka pareizticīgo Ziemassvētki nekādā gadījumā nav atzīstami par oficiāli svinamu dienu. Viņš atgādina, ka Latvijā baznīca ir šķirta no valsts un visas reliģijas ir vienlīdz cienījamas: „Tādā gadījumā kalendārs varētu tikt papildināts arī ar citu konfesiju svētkiem, bet līdz ar to pilnībā mainītos arī princips, pēc kura tad svētki tiek atzīmēti gan mūsu kalendārā, gan arī mūsu dzīvē.”

Viņš uzsver, ka pašlaik jo īpaši ir svarīgi stiprināt sabiedrības vienotību - gan etnisko, gan lingvistisko, gan arī starpkonfesionālo. „Un tieši tādēļ, ja mēs Latvijas sabiedrību sadalīsim arī pēc svētku svinēšanas principa, tad kurš teiks, ka tas nāks par labu mūsu sabiedrības integrācijai, ka tas stiprinās mūsu vienotību, ka tas neradīs papildu šķelšanos starp Latvijas cilvēkiem,” Čaklais sacīja laikrakstam „Diena”.

Arī Saeimas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece („Visu Latvijai! -TB/LNNK”) piekrīt Čaklā nostājai: „Pareizticīgo Ziemassvētki nebūtu atzīstami par svinamu dienu, tāpēc ka valsts ir šķirta no baznīcas. Tas vēl vairāk sašķeltu sabiedrību. Jebkurā gadījumā, ja cilvēks vēlas svinēt Ziemassvētkus, viņiem neviens nav liedzis to darīt.” Līdzīgu nostāju paudis arī Cilvēktiesību komisijas sekretārs Dzintars Ābiķis („Vienotība”): „Pareizticīgie var svinēt savus Ziemassvētkus, bet tas nenozīmē, ka tiem ir jābūt valsts svētku statusā. Viņi taču var svinēt, viņiem nav liegts. Musulmaņi var svinēt savus svētkus, pareizticīgie var svinēt savus.”