Iznākusi grāmata par Latgales, agrākās Inflantijas, latviešiem
Novadu ziņas

Iznākusi grāmata par Latgales, agrākās Inflantijas, latviešiem

Jauns.lv

Latgaļu valodā iznākusi nozīmīga grāmata par Latgales latviešiem, ar kuru aizsākusies grāmatu sērijas „Latgalistikys biblioteka” iznākšana.

Iznākusi grāmata par Latgales, agrākās Inflantijas...
Ar Stefanejas Uļanovskas grāmatas par Inflantijas latviešiem nākšanu klajā aizsākusies latgalistikas bibliotēkas iznākšana.
Ar Stefanejas Uļanovskas grāmatas par Inflantijas latviešiem nākšanu klajā aizsākusies latgalistikas bibliotēkas iznākšana.

Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskais apgāds izdevis Stefanijas Uļanovskas darba „Pūļu Inflantejis latvīši, i seviški Rēzeknis apriņka Viļānu pogosta” faksimilizdevumu.

Grāmata ir etnogrāfisku aprakstu un folkloras materiālu izlase par Latgales (agrākās Polijas valsts Inflantijas) latviešiem, ko pirms 120 gadiem sāka publicēt Krakovas Zinātņu akadēmijas gadagrāmatā „Ziņu krājums novada antropoloģijā.”

Līdz šim šā 19. gadsimta beigu apcerējuma visas trīs daļas vienkopus nebija pieejamas nevienā Latvijas bibliotēkā. Pateicoties Latvijas Kultūrkapitāla fonda piešķirtajam finansējumam grāmatas izdošanai, tagad jauno izdevumu varēs lasīt un iepazīt ikviens interesents, jo tas tiek dāvināts visiem baltistikas centriem Eiropā, lielākajām Latvijas un Latgales bibliotēkām. Grāmata jau ir aizceļojusi uz Viļņu, Šauļiem, Varšavu, Poznaņu, Sanktpēterburgu, Daugavpili un Rēzekni.

Uļanovskas publicētie teksti pārsteidz ar latgaliešu valodas dabiskumu, dzīvīgumu, bagātību, krāsainību, ar to saistot filologu uzmanību. Grāmatas pirmā daļa ir etnogrāfisks apcerējums ar īsu kultūrvēsturisku ievadu, kurš pāriet bagātīgā Latgales vidienes ļaužu materiālās un nemateriālās kultūras raksturojumā, iepazīstinot ar Latgales zemnieku sētu un viņiem pašiem – valodu, ieradumiem, raksturu, mājas un saimniekošanas kārtību, svētku svinēšanu (svētīšanu), ticējumiem un laika vērojumiem; stāstīto atdzīvina folkloras citējumi, konkrētu vietu, notikumu, ļaužu pieminēšana.

Otrajā daļā publicētas 194 latgaliešu tautasdziesmas un daudzas sižetā vienotas dažāda garuma kāzu, bāreņu, ganu, karavīru, joku, dzērāju, miega, Dieva un citas dziesmas (dažas ir ar notīm; nodaļas beigās arī atsevišķi publicēti vairāku balsu un kadriļas melodiju paraugi); turpat nodrukātas 474 parunas, sakāmvārdi vai citādi saistīti izteicieni un 215 mīklas, no kā šķirti atjautības uzdevumi.

Trešajā daļā lasāmas dažas teikas, 53 visai neparasta sižeta pasakas un 22 joku stāstiņi par kādu smieklīgu vai pamācīgu atgadījumu.

LU izdevumu sērijā „Latgalistikys biblioteka” plānots izdot gan agrāku laiku, gan mūsdienās veiktus monogrāfiskus pētījumus un citus materiālus latgalistikā.

Kasjauns.lv/Publicitātes foto