Rīgā no jumta krītošs sniega blāķis sabojā braucošu auto. FOTO
Ceturtdienas vakarā Bruņinieku ielas 115. nama saimnieka nevīžība beidzās likumsakarīgi – no jumta nogāzās sniega blāķis, sabojājot garāmbraucošu auto.
Velga pie „Subaru” stūres bija ceļā uz mājām Pierīgā, kad piedzīvoja pamatīgu izbīli – no trīsstāvu ēkas jumta automašīnai uzgāzās sniegs. „Bojājumi ir ļoti nopietni, motora pārsegs ir ielocīts līdz dzinējam, jumts ir deformēts, vējstikls ir pagalam,” Kasjauns.lv stāsta Velgas vīrs Mārcis. „Pats esmu tīrījis jumtu un zinu, ka tāds sniega blāķis nav joks, sver 300 līdz 500 kilogramu.”
Pēc sievas zvana Mārcis steidza ierasties notikuma vietā, ātri vien atbrauca arī izsauktie policisti, kas sastādīja protokolu. Viņu pienākums nu būs meklēt namīpašnieku, likuma sargi gan izteikušies, ka tas esot izputējis. Viņiem ir taisnība – Kasjauns.lv noskaidroja, ka ēka pieder SIA „Bruņinieku vārti”, kas jau 2010. gada augustā ar tiesas lēmumu atzīta par maksātnespējīgu.
Pirms diviem gadiem līzingā nopirktajam „Subaru”, par laimi, ir KASKO apdrošināšana, tāpēc Mārča ģimene zaudētājos nepaliks, bet par naudas piedziņu no īstajiem vaininiekiem galvu lauzīs apdrošinātāji. Starp citu, gaidot policiju un evakuatoru, Mārcis pusotru stundu pēc negadījuma savām acīm redzēja, kā no šā paša jumta nogāžas vēl viena sniega kaudze. Šoreiz neviens, par laimi, necieta. Viņš vismaz ir gandarīts, ka policisti ātri atbraukuši un evakuators bijis uz apdrošinātāju rēķina.
Rīgas Domes Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāvis Uģis Vidauskis Kasjauns.lv informē, ka kopš ziemas sākuma Rīgā nolaidīgiem ēku apsaimniekotājiem izteikts ap 1500 brīdinājumu – lielākoties par nenotīrītām ietvēm, bet trešdaļa varētu būt par jumtiem. „Mūsu mērķis nav sodīt un iekasēt naudu, bet panākt, lai notīra,” skaidro Vidauskis. Vispirms nevīžas aicina uz pārrunām, brīdina, ja nelīdz, administratīvā komisija piemēro sodu. Taču to iespējams pārsūdzēt, līdz pat Administratīvajai tiesai, tā ka sodīšanas process var būt ilgs.
Cietušajiem, ja, piemēram, sabojāts auto, paveicas, ja tas ir apdrošināts. Ja nē, atliek vienīgi tiesāties civiltiesiskā kārtībā. „To dara maz, cik mums ir informācija, tiesas vienmēr piespriež kādu kompensāciju maksāt,” piebilst Vidauskis.
Velga un Mārcis nav vienīgie, kuriem krītošs sniegs sabojājis auto – janvārī vien Rīgā šādi cietis vairāk nekā 30 spēkratu. Apmēram tikpat cilvēku janvārī krituši un guvuši traumas uz slidenām ietvēm. Pirmais lāsteku upuris ir kāda 51 gadu veca kundze, kurai uz galvas uzkrita ledus gabals no jumta, viņa guva smadzeņu satricinājumu. Janvāra otrajā pusē no jumtiem krītošs sniegs smadzeņu satricinājumu sagādāja 11 gadus vecam bērnam un jaunai sievietei.
Iedzīvotāji par nenotīrītām ietvēm un jumtiem var ziņot izpilddirekciju administratīvajām inspekcijām vai Pašvaldības policijai. Sods par savlaicīgu ietves vai jumta nenotīrīšanu un lāsteku nenolaušanu ir līdz 250 latiem fiziskām personām un līdz 1000 latiem juridiskām personām. Rīgas Pašvaldības policijas preses sekretāre Inese Tīmane atzīst, ka tas nav vienas dienas jautājums – vispirms policija saņem informāciju, tad meklē īpašnieku vai apsaimniekotāju, sastāda protokolu un tālāk darbs ir administratīvajai inspekcijai.