Valsts tūkstošiem litru asins plazmas realizē bartera darījumā

Raidījums izvirzīja jautājumu, vai valsts iestāde atradusi ekonomiski visizdevīgāko risinājumu.

Aizvadītā gada laikā asinsdonoru centrs atdevis seštūkstoš litru vērtīgās izejvielas. Pretī doti plazmas preparāti aptuveni 113 tūkstošu latu apmērā. Cik šāds darījums ir valstij izdevīgs, neviena uzraugošā iestāde nav vērtējusi, jo neviens neesot sūdzējies, uzsvēra "De facto". Valsts asinsdonoru centrā norādīja, ka šo darījumu izvēlējies krietni samazinātā valsts finansējuma dēļ.

LTV vēstīja, ka "Baltijas Terapeitiskais serviss" deviņdesmito gadu vidū dibināja VADC kopā ar kādu ASV reģistrētu kompāniju. Valstij piederošo pusi uzņēmuma 2008.gadā privatizēja, Veselības ministrijai (VM) piederošās kapitāldaļas pārdodot par 164 tūkstošiem latu, ļaujot par pirkumu maksāt septiņu gadu laikā. Minētā summa ir līdzvērtīga kompānijas gada peļņai neilgi pēc privatizācijas, norādīja "De facto".

Sarunu procedūrā bez konkursa "Baltijas Terapeitiskais serviss" uz vairākiem gadiem ieguva tiesības asinsdonoru centram piegādāt plazmas preparātus aptuveni trīs miljonu latu vērtībā. Viņu īpašā priekšrocība – Latvijā normatīvie akti ļauj šeit lietot tikai vietējas izcelsmes plazmas preparātus.

Valsts asinsdonoru centra direktore Gita Ņemceva "De facto" norāda, ka "Baltijas terapeitiskais serviss" ir vienīgā valstī ražošana, kas izmanto vietējo plazmu un kam ir pieredze jau tik daudz gadu laikā, un "mēs vaicājām, vai vajag tiešām atklātu konkursu ar visiem pārējiem noteikumiem, vai var bez".

Privātā kompānija šobrīd asins plazmas donorus nepieņem, jo esot lieli uzkrājumi. "Baltijas terapeitiskais serviss" ir noslēdzis bartera līgumu ar VADC un medikamentu ražošanai saņem izejvielu arī no šīs iestādes. Tā ir plazma, kas iegūta no asins donoriem, bet ko centrs pats nespēj izmantot. Pretī donoru centrs saņem gatavus preparātus.

Neraugoties uz jau noslēgto līgumu, "Baltijas terapeitiskais serviss" valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Cesass nevar "De facto" apliecināt, ka bartera darījums noslēgts, balstoties uz tirgus cenām, jo tirgus šādiem darījumiem nav. "Mums nav tirgus cenu. Tirgus cena ir... es nezinu, kur var dabūt to tirgus cenu," atbildēja Cesass.

Saskaņā ar asinsdonoru centra sniegto informāciju, viņi plazmu kā izejvielu farmācijas kompānijai atdod bez uzcenojuma un bez peļņas procentiem. Savukārt gatavo produkciju viņi saņem pēc tirgus jeb iepriekš veikta iepirkuma cenām.

Tā 2011.gadā Valsts asinsdonoru centrs atdevis seštūkstoš litru vērtīgās izejvielas, bet pretī doti plazmas preparāti aptuveni 113 tūkstošu latu apmērā.

VM Veselības aprūpes organizācijas nodaļas vadītāja Silvija Pablaka norāda, ka ministrija pārrauga savas iestādes, tas ir - VADC. Centrs ir vērsies pie ministrijas ar ierosinājumu plazmas pārpalikumus izlietot šādā veidā, un ministrija to akceptējusi. Kā galvenais arguments kalpo fakts, ka privātajai kompānijai tiek atdots pārpalikums, kuru citādi būtu jāutilizē, bet tas savukārt neesot diez ko ētiski, turklāt tie būtu arī papildus izdevumi.

Asinsdonoru centrs uzskata, ka citiem plazmu neizdotos pārdot. Igauņiem esot nācies pat dažas tonnas iznīcināt. Citu valstu pieredze gan neesot apkopota.

"Baltijas terapeitiskā servisa" vadītājs Cesass lepojas, ka spēj ražot medikamentus par zemu cenu. Tomēr, kad viņam tiek vaicāts, vai šo zemo cenu nepalīdz nodrošināt arī bartera darījums ar asinsdonoru centru, Cesass sadusmojas, apsūdzot "De facto" angažētībā un draudot ar publisku reaģēšanu, tostarp sarunājot publikācijas citos medijos un momentā pārtraukt saistības ar asinsdonoru centru, tai skaitā – līgumu par plazmas glabāšanu, vēstīja LTV.