Lai vidējās algas ziņā panāktu vīriešus, sievietēm Lietuvā būtu jāstrādā 38 dienas ilgāk

Kaut gan šobrīd vīriešu un sieviešu gada vidējās algas starpība Lietuvā ir mazākā pēdējo piecu gadu laikā, kopš tiek apkopota šāda statistika, tomēr sieviešu finansiālais novērtējums darba tirgū joprojām ir izteikti zemāks.

23.februāris šogad Lietuvā bija pasludināts par vienlīdzīgas darba samaksas dienu - rēķinot no 2011.gada sākuma, tā bija diena, kad sievietes beidzot panāca vīriešu vidējo algu par visu pagājušo gadu.

Saskaņā ar 2011.gada ceturtā ceturkšņa datiem vidējā darba samaksa sievietēm Lietuvā bijusi 1576 liti (321,50 latu) mēnesī - gandrīz par 13% zemāka nekā vīriešiem. Tas nozīmē, ka uz katru vīriešu nopelnīto litu sievietes nopelnījušas 87,1 centus.

Pastāvot pašreizējam darba samaksas līmenim un pieņemot, ka sieviete visā savā darba mūžā strādātu bez pārtraukuma vidēji 33,2 darba gadus, viņa šai laikā nopelna par 93 000 litu mazāk nekā vīrietis.

"Starpība starp vīriešu un sieviešu darba samaksu nav unikāla parādība, kas būtu raksturīga tikai Lietuvai. Tāda tendence vērojama daudzās, ja ne visās valstīs. Piemēram, Eiropas Savienībā šī starpība caurmērā svārstās ap 17%, bet Latvijā 2010.gadā vīriešu darba samaksa bija augstāka visās darbības jomās. Šai ziņā situācija Lietuvā ir labāka nekā mūsu kaimiņvalstī - pastāv četras jomas, kur sievietes pelna vairāk nekā vīrieši," pastāstījusi "Swedbank" Personisko finanšu institūta vadītāja Lietuvā Odeta Bložiene.

Konkrēti, 2011.gada trešajā ceturksnī sievietes pelnījušas vismaz tikpat cik vīrieši obligātās sociālās apdrošināšanas, ūdensapgādes, transporta un noliktavu un vispārējās vidējās izglītības jomās, savukārt visvairāk atpalikušas no vīriešiem finanšu starpniecības pakalpojumu, finanšu un apdrošināšanas un farmācijas preparātu ražošanas sfērās.

Kā skaidrojusi Bložiene, nerēķinot pieļāvumu par tīšu dzimumu diskrimināciju, algu starpību nosaka arī darba specifika noteiktās jomās, kas vairāk pieņemamas vīriešiem, piemēram celtniecībā; to ietekmē darba dzīves kopējais ilgums, kā arī apstāklis, ka sievietes dodas dzemdību un bērna kopšanas atvaļinājumos.

Līdz 2007.gadam vīriešu un sieviešu darba samaksa Lietuvā mainījās aptuveni vienādos tempos, bet ekonomikas uzplaukuma laikā vīriešu algas sāka augt straujāk un plaisa palielinājās. 2009.gadā vienlīdzīgas darba samaksas diena bija pat mēnesi vēlāk nekā šogad - 23.martā.

Līdz ar ekonomiskās recesijas sākumu starpība sāka sarukt, straujāk krītoties vīriešu darba samaksai. No 2008.gada triju gadu laikā vīriešu vidējā darba samaksa samazinājās par vairāk nekā 7%, bet sievietēm šīs pārmaiņas nesasniedza pat pusotru procentu.

Pēc Bložienes teiktā, recesija vairāk skārusi tās jomas, kurās strādā galvenokārt vīrieši, - celtniecību, transportu, derīgo izrakteņu ieguvi, savukārt sieviešu ekonomiskais pienesums lielākajā daļā mājsaimniecību ir audzis. "Ne vienā vien ģimenē tieši sieviešu darbs kļuvis par galveno ieņēmumu avotu," skaidrojusi eksperte.

Kaut gan Lietuvā tiek strādāts, lai sekmētu lielāku sieviešu integrāciju darba tirgū, tomēr Bložiene prognozējusi, ka līdz ar ekonomikas atgūšanos algu starpība atkal varētu kļūt izteiktāka. Viņa gan izteikusi cerību, ka tas būs saistīts ar objektīviem ekonomiskajiem apstākļiem, nevis apzinātu dzimumu diskrimināciju.